Senā Persija

Persija - reģions mūsdienu Irānas dienvidos, Parsuaša (sengr. Περσίς, -ίδος – Persida, mūsdienu Farsa), kuru apdzīvoja persiešu ciltis, kas izveidoja Ahamenīdu Persijas lielvalsti, arī Irānas nosaukums līdz 1935. gadam. Vēstures literatūrā ar jēdzienu "Persija" apzīmē Ahamenīdu impēriju (VI-IV gs. p.m.ē.) un Sasanīdu impēriju (III-VII gs.), kā arī Persijas valsti XX gs.

Senākās cilvēku pēdas šajā reģionā attiecas uz vēlo paleolītu (Mustjē perioda apmetne pie Behistunas). Mezolīta mednieku vācēju apmetņu pēdas atrastas Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (Gari Namarbanda - X-VI g.tk. p.m.ē.) VII-V g.tk. p.m.ē. pirmo kultūraugu kultivēšana - zemkopības parādīšanās, - eneolīta vietsēdīgo zemkopju un lopkopju apmetnes. Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Pēc IV gs.p.m.ē. sākuma, kad to iekaroja Maķedonija, Persijas teritorija nepārtraukti nonāca dažādu valstu atkarībā, līdz pēc 1. Pasaules kara izveidojās Persijas valsts (mūsdienu Irāna). Dominējošā reliģija bija zoroastrisms.

Skat. arī: agrārā saimniecība senajos laikos, satrapija, šahs

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 50. lpp.

Mackenzie David Neil. A Concise Pahalvi Dictionary. / Trans. by Mahshid Mirfakhraie (in Persian) - Institute for Humanities and Cultural Studies: Tehrān, 2005, ISBN 964-426-076-7
Daniel Elton. The History of Iran. - Greenwood Press, 2001
Pierre Briant. From Cyrus to Alexander: A History of the Persian Empire. - Eisenbrauns, 2002, ISBN 978-1-57506-0310
Houchang Nahavandi. The Last Shah of Iran - Fatal Countdown of a Great Patriot betrayed by the Free World, a Great Country whose fault was Success. - Aquilion, 2005, ISBN 1-904997-03-1
Farrokh Kaveh. Shadows in the Desert: Ancient Persia at War. - Osprey, 2007, ISBN 978-1-84603-108-3
Brosius Maria. The Persians. - Routledge, 2006, ISBN 978-0-41532-090-0
Hicks Jim. The Persians. - Time-Life Books: New York, 1975
Brosius Maria. The Persians: An Introduction. - Routledge: London/New York, 2006. ISBN 0-415-32089-5
Garthwaite Gene Ralph. The Persians. - Blackwell Publishing: Oxford/Carlton, 2005. ISBN 1-55786-860-3
Katouzian Homa. The Persians: Ancient, Medieval, and Modern Iran. - Yale University Press: New Haven/London, 2009. ISBN 978-0-300-12118-6
Van Gorde, A. Christian. Christianity in Persia and the Status of Non-Muslims in Iran. - Lexington Books, 2010 - 329 p.
Cambridge History of Iran. (8 vols.). - Cambridge University Press: Cambridge, 1968-1991. ISBN 0-521-45148-5
The Oxford Handbook of Iranian History. / Ed. Touraj Daryaee - Oxford University Press: Oxford, 2012. ISBN 0199732159

Josef Wiesehöfer. Das frühe Persien. Geschichte eines antiken Weltreichs. - C.H. Beck, München, 1999, ISBN 3-406-43307-3
Josef Wiesehöfer. Das antike Persien. - Artemis und Winkler: München/Zürich, 1994, ISBN 3-7608-1080-2
Alfred von Gutschmid. Geschichte Irans und seiner Nachbarländer von Alexander dem Großen bis zum Untergang der Arsaciden. - Graz, 1973, ISBN 3-201-00863-X
Josef Wiesehöfer. Das antike Persien. Von 550 v. Chr. bis 650 n. Chr. - Artemis und Winkler: Düsseldorf. 1994. ISBN 3-7608-1205-8 (2 Auflage, Patmos: Düsseldorf, 2005. ISBN 3491961513)

Пигулевская Н. В., Византия и Иран на рубеже VI и VII вв. - Москва-Ленинград, 1946
Пигулевская Н. В., Месопотамия на рубеже V и VI вв. - Москва-Ленинград, 1940
Луконин В. Г., Культура Сасанидского Ирана. - Москва, 1969
Периханян А. Г., Сасанидский судебник. - Ереван, 1973
Фрай Р. Н., Наследие Ирана. [пер. с англ.] - Москва, 1972
Xаныков Н. Записки по этнографии Персии. - Москва, 1977
Та'рих-и Бадахшан (история Бадахшана). Факсимиле рукописи. / пер. с перс. А.Н. Болдырева - серия Памятники письменности Востока, XCVIII - Восточная литература РАН: Москва, 1997. - 400 c. ISBN 5-02-016779-7
Малик Шах-Хусайн Систани. Та'рих-и ихйа' ал-мулук (Хроника воскрешения царей). / пер. с перс. Л.П. Смирновой - серия Памятники письменности Востока, CX - Восточная литература РАН: Москва, 2000. - 607 c. ISBN 5-02-017614-1
История Иранского государства и культуры. К 2500-летию Ирана. - АН СССР. Ин-т востоковедения: Москва, 1971. - 350 с.
Дандамаев М.А., Луконин В.Г. Культура и экономика древнего Ирана. - Москва, 1980.

Resursi internetā par šo tēmu

Īsa vēsture no Ahamenīdu laika līdz Pirmajam Pasaules karam

Weaponry of Ancient Persian Armies, Farhang-e Iran

Senā Persija

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt


valstis šajā teritorijā:	Elamas valsts (2700.-539.g.p.m.ē.) Mannas valsts (1000.-700.g.p.m.ē.) Medijas valsts (728.-550.g.p.m.ē.) Ahamenīdu lielvalsts (550.-330.g.p.m.ē.) Maķedonijas lielvalsts (331.-323. g.p.m.ē.) Seleikīdu lielvalsts (323.-150.g.p.m.ē.) Partas lielvalsts (150.g.p.m.ē.-224.g.) Sasanīdu impērija (224.-650.g.) Arābu kari (637.-651.g.) Omeijādu kalifāts (661.-750.g.) Abasīdu kalifāts (750.-1258.g.) Tahirīdu valsts (821.-873.g.) Alavīdu valsts (864.-928.g.) Safarīdu valsts (861.-1003.g.) Samanīdu valsts (875.-999.) Zijarīdu valsts (928.-1043.g.) Buīdu valsts (934.-1055.g.) Gaznevīdu valsts (963.-1187.g.) Seldžuku sultanāts (1037.-1194.g.) Gurīdu sultanāts (1149.-1212.g.) Horezmas lielvalsts (1140.-1231.g) Ilhanu valsts (1256.-1353.g.) Muzafarīdu valsts (1314.-1393.g.) Čobanīdu valsts (1337.-1357.g.) Džalairīdu valsts (1339.-1432.g.) Timurīdu lielvalsts (1370.-1506.g.) Karakojunlu turkmēņu valsts (1407.-1468.g.) Akkojunlu turkmēņu valsts (1378.-1508.g.) Sefevīdu valsts (1501.-1722./1736.g.) Hotaku valsts (1722.-1729.g.) Afšarīdu valsts (1736.-1802.g.) Zendu valsts (1750.-1794.g.) Kadžaru valsts (1781.-1925.g) Pehlevi Persija (1925.-1979.g.) Persijas pagaidu valdība (1979.g.) Irānas Islama Republika (no 1980.g.)