Alemaņi
No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 6. maijs, plkst. 05.30, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Alemaņi (no alle manner - "visi ļaudis"; an. Alemanni, vc. Alamannen, Alemannen, kr. алеманны) – ģermāņu cilšu grupa, sākotnēji apdzīvoja Reinas upes augšteci. III gs. sāka spiesties iekšā Romas impērijā. V gs. apmetās mūsdienu Vācijas DR, Elzasā un Šveices A daļā. V-VI gs. alemaņus pakļāva franki. X gs. Vācijas karalistē izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste. No alemaņu vārda cēlies Vācijas un vāciešu nosaukums franču u.c. Centrāleiropas valodās.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981., 151. lpp.
- John F. Drinkwater. The Alamanni and Rome 213–496. Caracalla to Clovis. - Oxford, 2007, ISBN 0-19-929568-9
- Franks and Alamanni in the Merovingian Period: An Ethnographic Perspective (Studies in Historical Archaeoethnology),. / Ian Wood (ed.) - Boydell & Brewer Ltd, 2003, ISBN 1-84383-035-3
- Die Alamannen. - Archäologischen Landesmuseum Baden-Württemberg: Stuttgart, 1997, ISBN 3-8062-1302-X
- Michael Borgolte. Die Grafen Alemanniens in merowingischer und karolingischer Zeit. Eine Prosopographie. - Jan Thorbecke: Sigmaringen, 1986, ISBN 3-7995-7351-8
- Rainer Christlein. Die Alamannen. Archäologie eines lebendigen Volkes. - Theiss: Stuttgart, 1978, ISBN 3-8062-0890-5
- Wolfgang Müller. Zur Geschichte der Alamannen. Wege der Forschung. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 1975, ISBN 3-534-03457-0