Šulci-Ašeradeni

baroni Šulci fon Ašeradeni (Baron Schoultz von Ascheraden, kr. бароны Шульц фон Ашераден) – vācbaltiešu muižniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Ašeradenas dzimtkungi. 1674. gadā karalis Kārlis XI par izcilu dienestu savam majoram Martinam Šulcam (Martin Schoultz, 1617-1682) piešķīra dižciltību, ģerboni un Aizkraukles (von Ascheraden) brīvkunga titulu. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1839. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Aizkraukles pils komendants, Zviedrijas armijas leitnants Simons Šulcs (~1588-1633); ģenerālleitnants (no 1679), Ingermanlandes un Keksholmas gubernators (no 1681) barons (no1674) Martins Šulcs fon Ašeradens (Martin Baron Schoultz von Ascheraden, 1617-1682); pulkvedis Karls Fridrihs Šulcs fon Ašerādens (Carl Friedrich Schoultz von Ascheraden, 1656-1728); ģenerālleitnants barons Martins Simons Šulcs fon Ašeradens (Martin Simon Baron Schoultz von Ascheraden, 1660-1730);

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Aizkraukles (Schloß Ascheraden), Rēmera (Römershof), Zalabu (Selubben), Veibes (Winterfeld), Barišu (Borgeshof, Borigshof), Šķiliņu (Schillingshof), Buļļu (Bullenhof) u.c. muižas.