Šulci-Ašeradeni

baroni Šulci fon Ašeradeni (Baron Schoultz von Ascheraden, kr. бароны Шульц фон Ашераден) – vācbaltiešu muižniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Ašeradenas dzimtkungi. 1674. gadā karalis Kārlis XI par izcilu dienestu savam majoram Martinam Šulcam (Martin Schoultz, 1617-1682) piešķīra dižciltību, ģerboni un Aizkraukles (von Ascheraden) brīvkunga titulu. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1839. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Aizkraukles pils komendants, Zviedrijas armijas leitnants Simons Šulcs (~1588-1633); ģenerālleitnants (no 1679), Ingermanlandes un Keksholmas gubernators (no 1681) barons (no1674) Martins Šulcs fon Ašeradens (Martin Baron Schoultz von Ascheraden, 1617-1682); pulkvedis Karls Fridrihs Šulcs fon Ašerādens (Carl Friedrich Schoultz von Ascheraden, 1656-1728); ģenerālleitnants barons Martins Simons Šulcs fon Ašeradens (Martin Simon Baron Schoultz von Ascheraden, 1660-1730); Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesas sastādītājs Karls Frīdrihs Šulcs fon Ašeradens (Carl Friedrich Schoultz von Ascheraden).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Aizkraukles (Schloß Ascheraden), Rēmera (Roemershof, Römershof), Zalabu (Selubben), Veibes (Winterfeld), Barišu (Borgeshof, Borigshof), Šķiliņu (Schillingshof), Buļļu (Bullenhof) u.c. muižas.