Brinkeni
fon den Brinkeni (vc. von und Baron von den Brincken; kr. фон ден Бринкен) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) vācbaltu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Pirmie Brinkeni ienākuši Baltijā XV gs. kā Ordeņa vasaļi. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Ar 1855. gada Senāta ukazu apstiprināja Brinkenu tiesības uz baronu titulu (1862. pārapstiprināts).
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu pilskungs, brigadieris, bruņniecības kasieris Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?), tā vecākais dēls, Hercoga Kārļa (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, Polijas karaļa kambarkungs, kopš 1769. gada hercoga Zemgales baznīcu vizitators Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.); viņa dēls, Gulbenes muižas dzimtkungs, tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, Sēlpils apriņķa maršals Gerhards fon den Brinkens (1775.-1836.); izcilā vācbaltu dzejniece Ģertrūde fon den Brinkena (Gertrud von den Brincken, 1892.-1982.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Spārnes (Spahrenhof, mūsd. Spāre), Rūmenes, Gulbenes (Vaiņodes pag.), Jaunmoku (Neu-Mocken) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 104.
