Aizvēsture
Aizvēsture (an. prehistory, vc. Urgeschichte, Prähistorie) - vēstures periodizācijā pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam, kad nav bijusi rakstība, - vēstures senākais posms no cilvēka rašanās brīža līdz pirmās civilizācijas izveidošanās laikmetam. Aizvēsturi periodizē, izmantojot arheoloģisko periodizāciju, ņemot vērā nozīmīgākie materiāli attiecīgajā laika posmā - akmens, bronza un dzelzs, - attiecīgi cilvēces vēsture tiek iedalīta 3 lielos laikmetos: akmens laikmets, bronzas laikmets un dzelzs laikmets.
Pirmo cilvēkveidīgo būtņu parādīšanās attiecināma apmēram uz laiku pirms ~3 000 000 gadu - t.s. pirmatnējā kopienas laiks, - savukārt rakstība un līdz ar to senākie rakstītie avoti parādās VI-III g.tk.p.m.ē. mijā. Tā kā vienīgie tiešie vēstures avoti, ko atstājuši aizvēsturiskie cilvēki, ir materiālās liecības (senās dzīvesvietas un apbedījuma vietas, darbarīki, sadzīves priekšmeti, rotas, ieroči u.tml.), ar šo liecību izpēti nodarbojas arheoloģija, vēsturiskā antropoloģija, paleoantrapoloģija un etnogrāfija. Līdz pat XIX gs. sākumam priekšstati par cilvēces pirmsākumiem bija visai aptuveni, pamatojoties uz Bībeles komentāriem valdīja uzskats, ka cilvēces vēsture ilgst aptuveni 6000 gadu. XVIII-XIX gs. mijā sākumā zinātnē tika izvirzīta hipotēze, ka daudzas parādības Zemes attīstībā liek domāt, ka pasaule un cilvēks ir veidojies senāk (piemēram, ģeoloģijā nostiprinājās pierādījumi, ka nogulumiežu kārtas veidojušās daudz ilgākā laika posmā, kas lika pārskatīt arī cilvēces vēsturi), pieļaujot, ka cilvēces attīstības posms pirms rakstības bijis ilgāks, veidojot "vēsturi aiz vēstures”. XIX gs. vidū Rietumeiropas zinātnē to sāka dēvēt par "aizvēsturi”.
Akmens laikmetu nosacīti periodizē 3 posmos:
- paleolīts jeb senākais akmens laikmets (no sengr. palaios – "sens" + lithos – "akmens");
- mezolīts jeb vidējais akmens laikmets (no sengr. mesos – "vidējais" + lithos – "akmens");
- neolīts jeb jaunais jeb vēlais akmens laikmets (no sengr. neos – "jauns" + lithos – "akmens").
Arheoloģisko laikmetu un to posmu laiks ir atšķirīgs dažādās teritorijās. Piemēram, paleolīts:
- Āfrikā sākās pirms 3 miljoniem gadu;
- Eiropā aptuveni pirms 850 000 gadu;
- Latvijā pirms 10 000 gadu, kad šeit ienāca ziemeļbriežu mednieki;
Hronoloģija
- Aptuveni pirms 2,5 milj. g. pirmie arheologu konstatētie darbarīki
- Aptuveni pirms 3 milj. – 12 000.g. akmens laikmeta paleolīta posms
- Aptuveni pirms 1,5 milj. g. uguns sistemātiskas izmantošanas sākums
- Aptuveni pirms 32 000 – 11 000 g. paleolīta mākslas parādīšanās un uzplaukums
- Aptuveni pirms 32 000 g. senākie alu gleznojumi Eiropā (Šovē alā)
- Aptuveni pirms 12 000 – 6000 g. akmens laikmeta mezolīta posms Eiropā
Literatūra par šo tēmu
- Loze Ilze. Eiropas aizvēstures žurnāls. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1995. Nr.2., 178.-181. lpp.
