Bajāru dome
Bajāru dome (kr. Боярская дума) - pastāvīga vai periodiski sasaukta padomdevēja institūcija senkrievu kņazu, lielkņazu un caru galmos, sava veida feodālā kūrija. Izveidojās no IX-X gs. kņazu apspriedēm ar karadraudzes vecākajiem, XVI gs. pildot jau visas Maskavas caristes valdības funkcijas: izvirzīja un apsprieda likumprojektus, lēma par valsts iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem. Bajāru domes loma pieauga starpvaras periodos, kad tronis bija brīvs, kā arī lielkņazu un caru nepilngadības gadījumos. XVII gs. otrajā pusē pamazām zaudēja savu ietekmi. To kā valstisku institūciju likvidēja ap 1704. gadu, atsevišķiem tās locekļiem paliekot cara padomdevēju statusā - t.s. Tuvā kanceleja (kr. Ближнея канцелярия), - līdz 1711. gada 22. februārī tās vietā tika izveidots Senāts.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 79. lpp.
- Michel Heller. Histoire de la Russie et de son empire. - Plon, 1997
- Милов Л.В. Великорусский пахарь и особенности российского исторического процесса. - Москва, 1998
Resursi internetā par šo tēmu
- Значение слова "Боярская дума" в Большой Советской Энциклопедии
- Органы власти Российской империи
- Ключевский В. Боярская Дума Древней Руси. - 1902 г. / Allpravo.Ru - 2004.
- Kлючевский В. Боярская Дума Древней Руси. По издания 1902 г. / Allpravo.Ru - 2004
- Ключевский В.О. Лекция тридцать восьмая: Боярская дума.
- Ключевский В.О. Лекция сорок четвёртая: Боярская дума и земской собор.
- Тимофеев С. Зарождение идей парламентаризма на Руси XI-XVII вв. (.doc)
- Талина Г.В. Боярская и Ближняя думы. Глава 1. § 2. / Государственная власть и системы регулирования социально-служебного положения представителей высшего общества в начальный период становления абсолютизма в России (1645–1682 гг.). – М.: Прометей, 2001
