Akosta Uriels
Gabriels da Kosta (port. Gabriel da Costa jeb Uriel Acosta, ~1585.-1640.) - filosofs. Dzimis Portugālē, studējis Koimbras universitātē. 1614. gadā pārcēlies uz dzīvi Holandē. Tur mainījis ticību - pārgājis no kristietības jūdaismā, - un vārdu, kļūstot par Urielu Akostu. 1623. gadā sarakstījis traktātu "Par cilvēka dvēseles mirstīgumu", kurā kritizēja tēzi par dvēseles nemirstību un aizkapa dzīvi, kas viņaprāt neizriet no Mozus mācības, tātad ir izdomājumi. 1624. gadā publicēja traktātu "Farizeju tradīcijas izpēte, salīdzinot ar Rakstīto Likumu" - par šajā darbā pausto pastāvošās jūdaisma prakses kritiku rabīnu tiesa pakļāva Akostu heremai (otru reizi viņu izslēdza no kopienas 1633. g.), savukārt laicīgās varas iestādes viņu arestēja un tiesāja, piespriežot maksāt ievērojamu naudas sodu, bet grāmatas eksemplārus konfiscēja un sadedzināja. Autobiogrāfiskajā darbā "Cilvēka dzīves piemērs" visai kritiski aplūkoja reliģisko institūciju lomu kā arī cilvēkiem it kā iedzimtā dabas likuma ideju (šis likums vieno cilvēkus savstarpējā mīlestībā un ir pamats labā un ļaunā atšķiršanai. Šīs idejas visai ietekmēja Spinozu. Pēdējos gadus pavadījis vientulībā, izslēgts no kopienas, bez kādiem sociālajiem kontaktiem, toties varas iestāžu uzraudzībā, Akosta vērsās rabīnu tiesā ar lūgumu anulēt izraidīšanu. 1640. gadā viņam kā herētiķim nācās publiski atteikties no saviem uzskatiem un saņemt tradicionālo 39 pātagas cirtienu miesas sodu, pēc kā visi draudzes locekļi, atstājot sinagogas ēku viņam gulošam pie ieejas kāpa pāri (t.i. simboliski mīdīja kājām). Pēc visas šīs procedūras Akosta izdarīja pašnāvību.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 9. lpp.
