Dinaburga

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 19. janvāris, plkst. 13.19, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Dinaburga (vāc. Dünaburg, kr. Двинcк, mūsdienu Daugavpils) - sākotnēji miests, vēlāk pilsēta (1582. g. saņēma Magdeburgas tiesības) Latgalē. Par tās dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1275. gads, kad Livonijas ordeņa mestrs Ernsts (Ernst von Rassburg), lai nostiprinātos iekarotajās zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļu pa Daugavu. Līdz XIV gs. Dinaburga bija viena no ordeņa astoņu pārvaldnieku rezidencēm. Livonijas kara laikā tika atdota ķīlā Polijas karalim Sigismundam II Augustam, bet 1561. g. pievienota Polijai. 1566. g. Dinaburga kļuva par Inflantijas vojevodistes (poļu Vidzemes jeb Pārdaugavas hercogistes) centru. 1577. gadā to ieņēma un nopostīja Maskavas caristes karaspēks. Dinaburga tika atjaunota 19 km lejpus pa Daugavas straumi. XVII gs. pilsētu ieņēmušais cars Aleksejs to pārdēvēja par Borisogļebsku. (kr. Борисоглебск, 1656.-1667.). Pēc pirmās Polijas dalīšanas 1772. gadā to iekļāva Krievijas impērijā, un kopš 1802. gada Dinaburga bija Vitebskas guberņas apriņķa pilsēta. 1810.-1833. gados uzcēla jaunu cietoksni.