Atšķirības starp "Ģenerālgubernators" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Ģenerālgubernators''' (angl. ''governor-general'', fr. ''gouverneur general'', kr. ''генерал-губернатор'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Karalis|Karaļa]] augstākais pārstāvis, sarunvalodā bieži dēvēts par "vicekarali" Lielbritānijas kolonijās. '''2.''' Augstākais pārvaldes ierēdniz Francijas kolonijās. '''3.''' Vietējās civilās un militārās varas augstākā amatpersona [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] laikā no 1775. līdz 1919. gadam. Visbiežāk patstāvīgi pārvaldīja 2-3 [[guberņa]]s, kuras apvienotas [[Ģenerālguberņa|ģenerālguberņā]], formāli bija pakļauts [[Imperators|imperatora]] un [[Krievijas impērijas Senāts|Senātam]]. Izveidojot [[ministrija]]s, amats kļuva lieks un saglabājās pēc 1826. gada tikai dažos impērijas reģionos ([[Kaukāza guberņas|Kaukāza guberņās]], Polijā, Somijas lielkņazistē, [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]) kā ārkārtas amatpersona nacionālu vai politisku apsvērumu dēļ.
+
'''Ģenerālgubernators''' (angl. ''governor-general'', vāc. ''Generalgouverneur'', fr. ''gouverneur général'', kr. ''генерал-губернатор'') - augstākais centrālās varas pārstāvis [[Province|provincē]] vai [[Kolonija|kolonijā]]. Atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Karalis|Karaļa]] augstākais pārstāvis, sarunvalodā bieži dēvēts par "vicekarali" (''vice-regal'') Lielbritānijas kolonijās. '''2.''' Augstākais pārvaldes ierēdnis Francijas kolonijās. '''3.''' Augstākais varas pārstāvis [[Trešais reihs|Trešā reiha]] iekarotajā Polijā izveidotajā ģenerālguberņā [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā. '''4.''' Vietējās civilās un militārās varas augstākā amatpersona [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] laikā no 1775. līdz 1919. gadam. Visbiežāk patstāvīgi pārvaldīja 2-3 [[guberņa]]s, kuras apvienotas [[Ģenerālguberņa|ģenerālguberņā]], formāli bija pakļauts [[Imperators|imperatora]] un [[Krievijas impērijas Senāts|Senātam]]. Izveidojot [[ministrija]]s, amats kļuva lieks un saglabājās pēc 1826. gada tikai dažos impērijas reģionos ([[Kaukāza guberņas|Kaukāza guberņās]], Polijā, Somijas lielkņazistē, [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]) kā ārkārtas amatpersona nacionālu vai politisku apsvērumu dēļ.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
7. rindiņa: 7. rindiņa:
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://dictionary.reference.com/search?q=governor+general Governor General - definition on dictionary.com]
 +
----
 
* [http://bse.sci-lib.com/article009326.html Значение слова "Генерал-губернатор" в Большой Советской Энциклопедии]
 
* [http://bse.sci-lib.com/article009326.html Значение слова "Генерал-губернатор" в Большой Советской Энциклопедии]
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz/6842 Генерал-губернатор - Словари и энциклопедии на Академике]
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz/6842 Генерал-губернатор - Словари и энциклопедии на Академике]
  
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. maijs, plkst. 18.01

Ģenerālgubernators (angl. governor-general, vāc. Generalgouverneur, fr. gouverneur général, kr. генерал-губернатор) - augstākais centrālās varas pārstāvis provincē vai kolonijā. Atkarībā no konteksta: 1. Karaļa augstākais pārstāvis, sarunvalodā bieži dēvēts par "vicekarali" (vice-regal) Lielbritānijas kolonijās. 2. Augstākais pārvaldes ierēdnis Francijas kolonijās. 3. Augstākais varas pārstāvis Trešā reiha iekarotajā Polijā izveidotajā ģenerālguberņā 2. Pasaules kara laikā. 4. Vietējās civilās un militārās varas augstākā amatpersona Krievijas impērijā laikā no 1775. līdz 1919. gadam. Visbiežāk patstāvīgi pārvaldīja 2-3 guberņas, kuras apvienotas ģenerālguberņā, formāli bija pakļauts imperatora un Senātam. Izveidojot ministrijas, amats kļuva lieks un saglabājās pēc 1826. gada tikai dažos impērijas reģionos (Kaukāza guberņās, Polijā, Somijas lielkņazistē, Baltijas guberņās) kā ārkārtas amatpersona nacionālu vai politisku apsvērumu dēļ.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu