Atšķirības starp "Šleiermahers Frīdrihs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Frīdrihs Daniels Ernsts Šleiermahers''' (''Friedrich Daniel Ernst Schleiermacher'', 1768.-1836.) - [[Protestantisms|protestantu]] teologs un domātājs. | '''Frīdrihs Daniels Ernsts Šleiermahers''' (''Friedrich Daniel Ernst Schleiermacher'', 1768.-1836.) - [[Protestantisms|protestantu]] teologs un domātājs. | ||
| − | Dzimis 1768. gada 21. novembrī. Aktīvi sprediķojis. Teoloģijas profesors Berlīnes universitātē. | + | Dzimis 1768. gada 21. novembrī. Aktīvi sprediķojis. Teoloģijas profesors Berlīnes universitātē. Miris 1836. gada 12. februārī. |
| − | + | Viņa uzskati balstījās uz Spinozas, Kanta, Fihtes, Šellinga, Jakobi u.c. idejām, dominēja romantiskas, pret [[Apgaismība|apgaismību]] vērstas tendences (t.s. [[Romantiskā skola]]). Reliģiju un tikumību iedomājās izrietam no subjekta iekšējā noskaņojuma. Bezgalīgās esamības pamatus, pēc viņa domām, veido pasaules vienība jeb Dievs, kurā samierinās visas pretrunas. Uzskatīja, ka [[dialektika]] izsaka tikai izziņas kustību. Kritiski aplūkoja tradicionālos Bībeles traktējumus, visai ietekmējot kristietības avotu kritiku ([[Jaunhēgelieši]]), taču paliekot ticības ietvaros. Ievērojami ietekmēja turpmāko protestantisma teoloģijas attīstību. Zināmākie dari ir: "Runas par reliģiju" (1799.), "Monologi" (1810.). | |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 17. maijs, plkst. 10.56
Frīdrihs Daniels Ernsts Šleiermahers (Friedrich Daniel Ernst Schleiermacher, 1768.-1836.) - protestantu teologs un domātājs.
Dzimis 1768. gada 21. novembrī. Aktīvi sprediķojis. Teoloģijas profesors Berlīnes universitātē. Miris 1836. gada 12. februārī.
Viņa uzskati balstījās uz Spinozas, Kanta, Fihtes, Šellinga, Jakobi u.c. idejām, dominēja romantiskas, pret apgaismību vērstas tendences (t.s. Romantiskā skola). Reliģiju un tikumību iedomājās izrietam no subjekta iekšējā noskaņojuma. Bezgalīgās esamības pamatus, pēc viņa domām, veido pasaules vienība jeb Dievs, kurā samierinās visas pretrunas. Uzskatīja, ka dialektika izsaka tikai izziņas kustību. Kritiski aplūkoja tradicionālos Bībeles traktējumus, visai ietekmējot kristietības avotu kritiku (Jaunhēgelieši), taču paliekot ticības ietvaros. Ievērojami ietekmēja turpmāko protestantisma teoloģijas attīstību. Zināmākie dari ir: "Runas par reliģiju" (1799.), "Monologi" (1810.).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 405. lpp.
