Šleiermahers Frīdrihs

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Friedrich Schleiermacher.jpg

Frīdrihs Daniels Ernsts Šleiermahers (Friedrich Daniel Ernst Schleiermacher, 1768.-1836.) - protestantu teologs un domātājs.

Dzimis 1768. gada 21. novembrī protestantu mācītāja Gotlība (Gottlieb Schleiermacher) ģimenē Breslavā (Breslau, mūsdienu Vroclava), Silēzijā, Prūsijas karalistē. Pamatizglītību guvis hernhūtiešu garīgajā seminārā Nīskā (Pädagogium der Herrnhuter Brüder-Unität in Niesky erzogen), 1785. gadā mācības turpinājis hernhūtiešu seminārā Barbijā (Barby (Elbe)). 1787.-1789. gados studējis Halles (Halle (Saale)) universitātē. Tad strādājis par mājskolotāju Donas grāfu ģimenē (des Grafen Dohna-Schlobitten). 1794. gadā iesvētīts par mācītāju. Aktīvi sprediķojis Landsbergā (Landsberg). 1804. pieņemts darbā Halles universitātē par asociēto teoloģijas profesoru (kopš 1806. gada profesors). 1807. gadā pārcēlās uz dzīvi Berlīnē. Kopš 1809. gada sludinātājs Berlīnes Sv. Trīsvienības baznīcā, gūstot atpazīstamību kā visai spožs orators. Ietekmējis savu draugu Frīdrihu Šlēgeli un caur to arī visus pārējos agrīnos romantiķus. Kopš 1809. gada teoloģijas profesors Berlīnes universitātē. 1817. gadā aktīvi iestājās par visu vācu protestantisma virzienu apvienošanos ūnijā. Miris 1836. gada 12. februārī Berlīnē.

Viņa uzskati balstījās uz Spinozas, Kanta, Fihtes, Šellinga, Jakobi u.c. idejām, dominēja romantiskas, pret apgaismību vērstas tendences (t.s. Romantiskā skola). Reliģiju un tikumību iedomājās izrietam no subjekta iekšējā noskaņojuma. Bezgalīgās esamības pamatus, pēc viņa domām, veido pasaules vienība jeb Dievs, kurā samierinās visas pretrunas. Uzskatīja, ka dialektika izsaka tikai izziņas kustību. Par galveno, nekādai kritikai nepakļautu, mērauklu izvirzīja cilvēka reliģisko pieredzi. Tādēļ viņu neinteresēja vēsturiskais, bet vienīgi viņa paša teoloģiskās sistēmas radītais Jēzus, kas, pēc viņa domām, vienkārši bija – visreliģiozākais cilvēks, ar visdziļāko reliģisko apziņu un pārdzīvojumu. Šleiermahers ne tikai noliedza Kristus dzimšanu no Jaunavas un mācību par Kristus divām dabām, bet radīja arī galēji subjektīvu kristietības izpratni. Pasaule atspoguļo bezgalību, kas mūsu apziņai pieejama tikai reliģiska pārdzīvojuma ceļā. Ne metafizikas kombinējumi, ne ētika nav reliģijas būtība, bet gan universa vērojums un absolūtā un bezgalīgā klātbūtnes izjūta visās pasaules parādībās. Ceļš uz pilnību ir pašvērošanā, kas atgaismo mums bezgalīgo un absolūto. Sevī nodziļinādamies. cilvēks pārceļas mūžības pasaulē un vēro gara darbību, kas rada pasauli un laiku. Pašvērošana ir tas pats, kas bezgalības vērošana. Kritiski aplūkoja tradicionālos Bībeles traktējumus, visai ietekmējot kristietības avotu kritiku (Jaunhēgelieši), taču paliekot ticības ietvaros. Spriežot par avotiem, akcentēja, ka tulkojumam ir divas nozīmīgas iespējas: tas var vai nu tuvināt lasītāju autoram, t.i., strikti sekot oriģinālam, vai arī drīzāk tuvināt autoru lasītājam, t.i., padarīt oriģinālo tekstu tulkojumā iespējami saprotamu. Šleiermahers deva priekšroku pirmajai iespējai, kas nozīmē, ka tulkojums rada lasītājā zināmu svešuma sajūtu (das Gefuehl des Fremden) vai, kā saka Šleiermahers, "iespaidu, ka viņi saskaras ar kaut ko svešu" (das sie Auslandisches vor sich haben).Ievērojami ietekmēja turpmāko protestantisma teoloģijas attīstību līdz pat XX gs. otrajai pusei. Zināmākie darbi ir: "Runas par reliģiju" (Ueber die Religion. Reden an die Gebildeten unter ihren Verächtern, 1799.), "Monologi" (Monologen, 1810.).

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 405. lpp.
  • Kristietības vēsture. / red. Andris Vilsons - Zvaigzne ABC: Rīga, 2005. - 688 lpp.
  • Barth Karl. The Theology of Schleiermacher. - Eerdmans: Grand Rapids, Michigan, 1982
  • Crouter Richard. Friedrich Schleiermacher: Between Enlightenment and Romanticism. - Cambridge University Press: Cambridge, 2008
  • The Cambridge Companion to Schleiermacher. / Marina, Jacqueline, ed. - Cambridge University Press: Cambridge, 2005
  • Julia A. Lamm. The Living God: Schleiermacher's Theological Appropriation of Spinoza. - University Park: Pennsylvania, 1996
  • Andrew C. Dole. Schleiermacher on religion and the natural order. - Oxford University Press: Oxford, 2010, ISBN 978-0-19-534117-1
  • Andreas Reich. Friedrich Schleiermacher als Pfarrer an der Berliner Dreifaltigkeitskirche 1809-1834. - Berlin/New York, 1992 (Schleiermacher-Archiv. Band 12)
  • Markus Schröder. Die kritische Identität des neuzeitlichen Christentums. Schleiermachers Wesensbestimmung der christlichen Religion. - Tübingen, 1996
  • Albrecht Geck. Schleiermacher als Kirchenpolitiker. Die Auseinandersetzungen um die Reform der Kirchenverfassung in Preußen (1799–1823). - Berlin, 1997
  • Matthias Wolfes. Öffentlichkeit und Bürgergesellschaft. Friedrich Schleiermachers politische Wirksamkeit (Zwei Bände). - Berlin/New York, 2004
  • Christof Ellsiepen. Anschauung des Universums und Scientia Intuitiva. Die spinozistischen Grundlagen von Schleiermachers früher Religionstheorie. - Berlin/New York, 2006
  • Tobias Kirchhof. Der Tod Schleiermachers. Prozess und Motive, Nachfolge und Gedächtnis. - Leipzig/Berlin, 2006. ISBN 978-3-933816-22-1
  • Matthias Blum. Ich wäre ein Judenfeind? : Zum Antijudaismus in Friedrich Schleiermachers Theologie und Pädagogik. - Böhlau: Köln, 2010, ISBN 3412206008
  • Stephanie Bermges. Die Grenzen der Erziehung. Eine Untersuchung zur romantischen Bildungskonzeption Friedrich Schleiermachers. - Peter Lang: Frankfurt am Main, 2010, ISBN 3631604211
  • Шлейермахер Фридрих. Речи о религии к образованным людям, её презирающим. Монологи. - Москва, 1994
  • Габитова Р.М. Философия немецкого романтизма: Гёльдерлин, Шлейермахер. - Москва, 1989 -160 с.
  • Ракитов А.И. Опыт реконструкции концепции понимания Фридриха Шлейермахера. // Историко-философский ежегодник. - Москва, 1988. c. 150-165. ISBN 5-02-008028-4

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Šleiermahers_Frīdrihs&oldid=33331"