Atšķirības starp "Štriks Heinrihs Eduards fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Heinrihs Eduards fon Striks''' (1873.–1938.) - politisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | + | '''Heinrihs Eduards fon Striks''' jeb '''Strīks''' (''Stryk'', 1873.–1938.) - politisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. |
| − | Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), [[Apriņķis|apriņķa]] deputāts. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz berlīni, darbojās, lai panāktu [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanu [[Vācijas impērija]]i. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes [[Landmaršals|landmaršalu]], 1919. | + | Voltveti muižas (''Tignitz'') Igaunijā īpašnieks. Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), [[Apriņķis|apriņķa]] deputāts. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz berlīni, darbojās, lai panāktu [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanu [[Vācijas impērija]]i. Apriņķa deputāts. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes [[Landmaršals|landmaršalu]], 1919. gada janvārī no amata atteicās. [[Pirmais pasaules karš|I Pasaulesk ara]] laikā apgādāja vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja uzbrukuma sagatavošanu Baltijas virzienā. Kopš 1918. gada [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvis Berlīnē. T.s. [[Strika sazvērestība]]s iniciators. 1919. gadā pameta Liepāju un apmetās uz dzīvi Berlīnē un norobežojās no politiskās dzīves. |
[[Kategorija:S]] | [[Kategorija:S]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 4. marts, plkst. 18.24
Heinrihs Eduards fon Striks jeb Strīks (Stryk, 1873.–1938.) - politisks darbinieks Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Voltveti muižas (Tignitz) Igaunijā īpašnieks. Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), apriņķa deputāts. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz berlīni, darbojās, lai panāktu Baltijas provinču pievienošanu Vācijas impērijai. Apriņķa deputāts. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes landmaršalu, 1919. gada janvārī no amata atteicās. I Pasaulesk ara laikā apgādāja vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja uzbrukuma sagatavošanu Baltijas virzienā. Kopš 1918. gada Vidzemes bruņniecības pārstāvis Berlīnē. T.s. Strika sazvērestības iniciators. 1919. gadā pameta Liepāju un apmetās uz dzīvi Berlīnē un norobežojās no politiskās dzīves.
