Atšķirības starp "Štriks Heinrihs Eduards fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[barons]] '''Heinrihs Eduards Karls fon Striks''' (''Heinrich Eduard Karl von Stryk'', 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā '''Strīks''' vai '''Štriks''' - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | [[barons]] '''Heinrihs Eduards Karls fon Striks''' (''Heinrich Eduard Karl von Stryk'', 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā '''Strīks''' vai '''Štriks''' - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | ||
| − | Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), [[Apriņķis|apriņķa]] deputāts. Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz berlīni, darbojās, lai panāktu [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanu [[Vācijas impērija]]i. Apriņķa deputāts. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes [[Landmaršals|landmaršalu]] (1919. gada janvārī no amata atteicās). [[Pirmais pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā apgādāja vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. Kopš 1918. gada [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvis Berlīnē. Būdams viens no t.s. [[Kurzemes hercogiste]]s projekta aktīvistiem, 3. novembrī, nepaļaujoties vairs uz Vāciju, fon Striks informēja hercogu Ādolfam Frīdriham, ka hercogistes projekts izjucis un tiksk veidota [[Baltijas valsts]]. 11. novembrī [[Baltijas reģentu padome]] iecēla fon Striku par ārlietu komisāru un 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar [[Antante|Antanti]]. T.s. [[Strika sazvērestība]]s skandāla dēļ 1919. gada februārī bija spiests pamest dzimteni un apmetās uz dzīvi Berlīnē, kur norobežojās no politiskās dzīves. | + | Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), [[Apriņķis|apriņķa]] deputāts. Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz berlīni, darbojās, lai panāktu [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanu [[Vācijas impērija]]i. Apriņķa deputāts. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes [[Landmaršals|landmaršalu]] (1919. gada janvārī no amata atteicās). [[Pirmais pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā apgādāja vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. Kopš 1918. gada [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvis Berlīnē. Būdams viens no t.s. [[Kurzemes hercogiste]]s projekta aktīvistiem, 3. novembrī, nepaļaujoties vairs uz Vāciju, fon Striks informēja hercogu Ādolfam Frīdriham, ka hercogistes projekts izjucis un tiksk veidota [[Baltijas valsts]].<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 290. lpp.</ref> 11. novembrī [[Baltijas reģentu padome]] iecēla fon Striku par ārlietu komisāru un 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar [[Antante|Antanti]]. T.s. [[Strika sazvērestība]]s skandāla dēļ 1919. gada februārī bija spiests pamest dzimteni un apmetās uz dzīvi Berlīnē, kur norobežojās no politiskās dzīves. |
| + | |||
| + | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
| + | |||
| + | {{atsauces}} | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. februāris, plkst. 22.12
barons Heinrihs Eduards Karls fon Striks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā Strīks vai Štriks - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), apriņķa deputāts. Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz berlīni, darbojās, lai panāktu Baltijas provinču pievienošanu Vācijas impērijai. Apriņķa deputāts. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes landmaršalu (1919. gada janvārī no amata atteicās). I Pasaules kara laikā apgādāja vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. Kopš 1918. gada Vidzemes bruņniecības pārstāvis Berlīnē. Būdams viens no t.s. Kurzemes hercogistes projekta aktīvistiem, 3. novembrī, nepaļaujoties vairs uz Vāciju, fon Striks informēja hercogu Ādolfam Frīdriham, ka hercogistes projekts izjucis un tiksk veidota Baltijas valsts.[1] 11. novembrī Baltijas reģentu padome iecēla fon Striku par ārlietu komisāru un 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar Antanti. T.s. Strika sazvērestības skandāla dēļ 1919. gada februārī bija spiests pamest dzimteni un apmetās uz dzīvi Berlīnē, kur norobežojās no politiskās dzīves.
Atsauces un piezīmes
- ↑ Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 290. lpp.
Literatūra par šo tēmu
- Niedra A. Kā tās lietas tika darītas. - Gauja: Rīga, 1987. - 339 lpp.
