Atšķirības starp "Štriks Heinrihs Eduards fon" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 3. aprīlis, plkst. 14.31

barons Heinrihs Eduards Karls fon Štriks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā Strīks vai Striks - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), apriņķa deputāts. Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz Berlīni, darbojās, lai panāktu Baltijas provinču pievienošanu Vācijas impērijai. Apriņķa deputāts. 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes landmaršalu (1919. gada janvārī no amata atteicās). I Pasaules kara laikā apgādāja vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. Kopš 1918. gada Vidzemes bruņniecības pārstāvis Berlīnē. Būdams viens no t.s. Kurzemes hercogistes projekta aktīvistiem, 3. novembrī, nepaļaujoties vairs uz Vāciju, Štriks informēja hercogu Ādolfam Frīdriham, ka hercogistes projekts izjucis un tiks veidota Baltijas valsts.^[1] 11. novembrī Baltijas reģentu padome iecēla Štriku par ārlietu komisāru un 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar Antanti. T.s. Strika sazvērestības skandāla dēļ 1919. gada februārī bija spiests pamest dzimteni un apmetās uz dzīvi Berlīnē, kur norobežojās no politiskās dzīves.

Atsauces un piezīmes

Literatūra par šo tēmu

• Niedra A. Kā tās lietas tika darītas. - Gauja: Rīga, 1987. - 339 lpp.