Atšķirības starp "Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon" versijām
m |
m (→Ārējās saites) |
||
| 20. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
* [http://www.burg-posterstein.de/flex/Kurland%20Lettland.htm Kur reiz bija mana rezidence, kur es biju valdniece ... Kurzemes hercogienes dzīves pieturvietas] | * [http://www.burg-posterstein.de/flex/Kurland%20Lettland.htm Kur reiz bija mana rezidence, kur es biju valdniece ... Kurzemes hercogienes dzīves pieturvietas] | ||
* [http://www.llu.lv/?ri=1955 Slepenās hercoga laulības Jelgavas pilī] | * [http://www.llu.lv/?ri=1955 Slepenās hercoga laulības Jelgavas pilī] | ||
| + | * [http://www.burg-posterstein.de/startframes/historietopframe.htm Museum Burg Posterstein (Thüringen)] | ||
[[Kategorija:Personas]] | [[Kategorija:Personas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 28. augusts, plkst. 07.34
Anna Šarlote Doroteja Bīrona (dzim. fon Mēdema - dzimusi 1761.gada 3.februārī, mirusi 1821. gada 20. augustā Lēbihavā). Viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē, pirmā un vienīgā sieviete no Latvijas teritorijas, kas kļuvusi par tik nopietnu spēlētāju starptautiskajā politikā.
Komentāri
Dzimusi Mežotnes pilī, tēvs - Johans Frīdrihs fon Mēdems. Saņēmusi savai kārtai atbilstošu audzināšanu un izglītību, kā arī sabiedrību (pazīstamās literātes Elīzas fon der Rekes pusmāsa). 1799. gada 14. oktobrī saderinājās ar Kurzemes un Zemgales hercogu Pēteri Bīronu, un jau novembrī salaulājās. Visai drīz viena pēc otras piedzima meitas: Katrīna Friderike Vilhelmīne (1781. gada 8. februārī), Marija Luize Paulīne (1782. gada 19. februārī), Johanna Katarīna (1783. gada 24. jūnijā).
Žečpospoļita, līdz ar to arī Kurzemes un Zemgales hercogiste bija nonākusi politisko juku vidū, ko noteica politiskā spriedze starp lielvalstīm Krievijas impēriju, Austrijas impēriju un Prūsijas karalisti, cenšoties paplašināt savas teritorijas un ietekmi Eiropā. Hercogs, īsts finanšu ģēnijs un gudrs cilvēks saprata, ka šajā spēlē viņam maza loma, un sūtīja politisko intrigu laukā savu pievilcīgo sievu. Tā 1790. gadā Anna Doroteja iegāja Eiropas vareno sabiedrībā, izvēršot aktīvu diplomātisko darbību Varšavā un Berlīnē, mirdzot salonos un uzsākot jaunus mīlas romānus, lai tikai panāktu savu.
Hercogienes rezidence Eiropā bija Lēbihavas pilī.
Hercogs mira un atstāj milzu mantojumu. Hercogiste bija zaudēta, un atlika vien rūpes par ģimeni un politiskās spēles prieka un ietekmes pēc. Jaunākās meitas kāzas ar Edmonu de Taleirānu-Perigoru, Francijas ārlietu ministra brāļadēlu, deva iepazīšanos ar vienu no sava laika ietekmīgākajiem un uz intrigām spējīgākajiem politiķiem – Šarlu Morisu de Taleirānu, savaldzinot to, - kā rezultātā Anna Doroteja kļuva par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās Vīnes kongresa intrigās utt.
Literatūra
- Kvaskova, V. (sast.). Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. - Rīga : Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1999. ISBN 9984-9184-4-4
