Atšķirības starp "Bīroni" versijām
m |
m |
||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
'''Matiass Būrens''' uzsāka aktīvu darbību, lai dzimta tiktu ierakstīta [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulā, kas celtu tās sociālo statusu. Neraugoties uz to, ka jau 1633. gadā no Žečpospoļita]s [[Karalis|karaļa]] [[Vladislavs IV Vaza|Vladislava IV]] (pol. ''Władysław IV Waza'') tika saņemts muižnieku diploms (ar piešķirtā [[Ģerbonis|ģerboņa]] aprakstu: uz sausa zara tupošu melnu kraukli, kura knābī ir ozolzars ar trim zīlēm; ģerboņa augšdaļā – zelta [[Kronis|kroņa]] krauklis starp divām zīlēm), 1634. gadā Būreniem tika atteikta uzņemšana Kurzemes bruņniecībā. 1638. gada 20. maijā karalis Vladislavs izsniedza diplomu, kas attiecās ne tikai uz Matiasu Būrenu, bet jau visu dzimtu (diploms šobrīd atrodas Maskavā, Krievijas valsts Centrālajā seno aktu arhīvā, un tajā ir arī heraldiskais ģerboņa apraksts). Tas nekādi neietekmēja Kurzemes bruņniecības attieksmi, kura nevēlējās uzņemt savās rindās nesen titulu saņēmušos (tikai 1730. gadā, Ernstam Johanam Bīronam saņemot [[Grāfs|grāfa]] titulu, dzimta tika uzņemta Kurzemes bruņniecībā, un arī tad kā uzņemšanas iemesli tika uzskaitīti Bīronu nopelni Kurzemes bruņniecības labā, bet ne vārda par dzimtas dižciltību un senumu). | '''Matiass Būrens''' uzsāka aktīvu darbību, lai dzimta tiktu ierakstīta [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulā, kas celtu tās sociālo statusu. Neraugoties uz to, ka jau 1633. gadā no Žečpospoļita]s [[Karalis|karaļa]] [[Vladislavs IV Vaza|Vladislava IV]] (pol. ''Władysław IV Waza'') tika saņemts muižnieku diploms (ar piešķirtā [[Ģerbonis|ģerboņa]] aprakstu: uz sausa zara tupošu melnu kraukli, kura knābī ir ozolzars ar trim zīlēm; ģerboņa augšdaļā – zelta [[Kronis|kroņa]] krauklis starp divām zīlēm), 1634. gadā Būreniem tika atteikta uzņemšana Kurzemes bruņniecībā. 1638. gada 20. maijā karalis Vladislavs izsniedza diplomu, kas attiecās ne tikai uz Matiasu Būrenu, bet jau visu dzimtu (diploms šobrīd atrodas Maskavā, Krievijas valsts Centrālajā seno aktu arhīvā, un tajā ir arī heraldiskais ģerboņa apraksts). Tas nekādi neietekmēja Kurzemes bruņniecības attieksmi, kura nevēlējās uzņemt savās rindās nesen titulu saņēmušos (tikai 1730. gadā, Ernstam Johanam Bīronam saņemot [[Grāfs|grāfa]] titulu, dzimta tika uzņemta Kurzemes bruņniecībā, un arī tad kā uzņemšanas iemesli tika uzskaitīti Bīronu nopelni Kurzemes bruņniecības labā, bet ne vārda par dzimtas dižciltību un senumu). | ||
| − | '''Karls Būrens''' (1653.-1734.) apprecēja Katrīnu Hedvigu fon der Rāb-Tīlenu, un demobilizējās no dienesta Žečpospoļitas karaļa armijā kā kornets. It kā bijis hercoga virsmežzinis (t.i. atbildējis par medību organizēšanu). Viņam bija trīs dēli: Karls, Ernsts Johans un | + | '''Karls Būrens''' (1653.-1734.) apprecēja Katrīnu Hedvigu fon der Rāb-Tīlenu, un demobilizējās no dienesta Žečpospoļitas karaļa armijā kā kornets. It kā bijis hercoga virsmežzinis (t.i. atbildējis par medību organizēšanu). Viņam bija trīs dēli: Karls, Gustavs un Ernsts Johans, kurš vispirms kļuva par [[Grāfs|grāfu]], bet pēc tam par [[Hercogs|hercogu]]. |
| + | |||
| + | Hercoga Ernsta Johana jaunākais dēls Karls Ernsts turpināja Bīronu dzimtas jaunāko līniju, kas pastāv joprojām. 1804. gadā dzimta ieguva jaunu titulu un uzvārdu - ''Prinz Biron von Curland'',- ko tā nes arī mūsdienās. | ||
== Bīroni Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī == | == Bīroni Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī == | ||
| 15. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
* '''[[Ernsts Johans fon Bīrons]]''' (''Ernst Johann von Biron'', 1690.-1772.) 1737. gada jūnijā ar Žečpospoļitas [[Karalis|karaļa]] Augusta II ieteikumu, ievēlēts par Kurzemes un Zemgales [[Hercogs|hercogu]] (tituls apstiprināts 13. jūlijā). | * '''[[Ernsts Johans fon Bīrons]]''' (''Ernst Johann von Biron'', 1690.-1772.) 1737. gada jūnijā ar Žečpospoļitas [[Karalis|karaļa]] Augusta II ieteikumu, ievēlēts par Kurzemes un Zemgales [[Hercogs|hercogu]] (tituls apstiprināts 13. jūlijā). | ||
* '''[[Pēteris fon Bīrons]]''' (''Peter von Biron'', 1724.-1800.) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs. 1795. gadā pēc t.s. 3. Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru Žečpospoļitas karaļa vietā kļuva teritorijas, tiesību un pienākumu pārmantotājs, Krievijas imperators. Kurzemes un Zemgales muižniecības [[Landtāgs|landtāga]] sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula. Saņēmusi no Krievijas imperatores [[Katrīna II (Krievijas imperatore)|Katrīnas II]] zināmu kompensāciju par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi Rietumeiropā. | * '''[[Pēteris fon Bīrons]]''' (''Peter von Biron'', 1724.-1800.) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs. 1795. gadā pēc t.s. 3. Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru Žečpospoļitas karaļa vietā kļuva teritorijas, tiesību un pienākumu pārmantotājs, Krievijas imperators. Kurzemes un Zemgales muižniecības [[Landtāgs|landtāga]] sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula. Saņēmusi no Krievijas imperatores [[Katrīna II (Krievijas imperatore)|Katrīnas II]] zināmu kompensāciju par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi Rietumeiropā. | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 14. oktobris, plkst. 10.08
Bīronu dinastija (vāc. von Biron) – hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistē laikā no 1737. līdz 1795. gadam.
Satura rādītājs
Dzimta
Pirmo reizi rakstītos avotos Bīroni (tai laikā Būreni) fiksēti 1573. gadā.
1585. gada 14. jūnijā Klīves muižnieks Karls Būrens (Carell von Buhren, miris 1612. g.) saņēma no hercoga Gotharda Ketlera lēnī Timzas muižu (vēlāk vietas nosaukums mainījās, un to sāka dēvēt par Kalnciema muižu). Vēl šis muižnieks dokumentos parādās sakarā ar konfliktu ar Rīgas pilsētu par tiesībām zvejot Babītes ezerā. Pēc Karla nāves Kalnciema muižā palika saimniekot viņa dēls Johans, kurš apprecēja Mītavas pilsoņa meitu Annu Blunku (Būreniem Mītavā piederēja nams).
Matiass Būrens uzsāka aktīvu darbību, lai dzimta tiktu ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, kas celtu tās sociālo statusu. Neraugoties uz to, ka jau 1633. gadā no Žečpospoļita]s karaļa Vladislava IV (pol. Władysław IV Waza) tika saņemts muižnieku diploms (ar piešķirtā ģerboņa aprakstu: uz sausa zara tupošu melnu kraukli, kura knābī ir ozolzars ar trim zīlēm; ģerboņa augšdaļā – zelta kroņa krauklis starp divām zīlēm), 1634. gadā Būreniem tika atteikta uzņemšana Kurzemes bruņniecībā. 1638. gada 20. maijā karalis Vladislavs izsniedza diplomu, kas attiecās ne tikai uz Matiasu Būrenu, bet jau visu dzimtu (diploms šobrīd atrodas Maskavā, Krievijas valsts Centrālajā seno aktu arhīvā, un tajā ir arī heraldiskais ģerboņa apraksts). Tas nekādi neietekmēja Kurzemes bruņniecības attieksmi, kura nevēlējās uzņemt savās rindās nesen titulu saņēmušos (tikai 1730. gadā, Ernstam Johanam Bīronam saņemot grāfa titulu, dzimta tika uzņemta Kurzemes bruņniecībā, un arī tad kā uzņemšanas iemesli tika uzskaitīti Bīronu nopelni Kurzemes bruņniecības labā, bet ne vārda par dzimtas dižciltību un senumu).
Karls Būrens (1653.-1734.) apprecēja Katrīnu Hedvigu fon der Rāb-Tīlenu, un demobilizējās no dienesta Žečpospoļitas karaļa armijā kā kornets. It kā bijis hercoga virsmežzinis (t.i. atbildējis par medību organizēšanu). Viņam bija trīs dēli: Karls, Gustavs un Ernsts Johans, kurš vispirms kļuva par grāfu, bet pēc tam par hercogu.
Hercoga Ernsta Johana jaunākais dēls Karls Ernsts turpināja Bīronu dzimtas jaunāko līniju, kas pastāv joprojām. 1804. gadā dzimta ieguva jaunu titulu un uzvārdu - Prinz Biron von Curland,- ko tā nes arī mūsdienās.
Bīroni Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī
- Ernsts Johans fon Bīrons (Ernst Johann von Biron, 1690.-1772.) 1737. gada jūnijā ar Žečpospoļitas karaļa Augusta II ieteikumu, ievēlēts par Kurzemes un Zemgales hercogu (tituls apstiprināts 13. jūlijā).
- Pēteris fon Bīrons (Peter von Biron, 1724.-1800.) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs. 1795. gadā pēc t.s. 3. Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru Žečpospoļitas karaļa vietā kļuva teritorijas, tiesību un pienākumu pārmantotājs, Krievijas imperators. Kurzemes un Zemgales muižniecības landtāga sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula. Saņēmusi no Krievijas imperatores Katrīnas II zināmu kompensāciju par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi Rietumeiropā.
Literatūra
- Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. / Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. - Rundāles pils muzejs, 1992.
- Robert Nisbet Bain, The Pupils of Peter the Great. - London, 1897
- Christoph Hermann von Manstein, Memoirs. - English edition, London, 1856
- Claudius Rondeau, Diplomatic Dispatches from Russia. - St Petersburg, 1889-1892
Resursi internetā par šo tēmu
- Bīronu dzimta un Ernsta Johana Bīrona biogrāfija (krievu val.)
- K. Manšteina kritiskās piezīmes par Bīronu dzimtu (krievu val.)
- GENEALOGY OF THE PRINCES BIRON, FORMER SOVEREIGN DUKES OF COURLAND
- THE DUCAL HOUSE OF BIRON VON CURLAND
