Atšķirības starp "Blombergi" versijām
m |
m |
||
| (11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Blomberg_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Blomberg_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni '''fon Blombergi''' (vc. ''Blomberg'', kr. ''Бломберг'') - | + | [[Attēls:Baron_Blomberg_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] |
| + | baroni '''fon Blombergi''' (vc. ''Blomberg'', kr. ''Бломберг'') - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] (vēl pastāv Blombergu līnijas Lipē un Švābijā), [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Kurzemes līnijas aizsācējs Pauls fon Blombergs ieceļoja Livonijā XIV gs. sākumā (ap 1307. gadu). Tā mazdēls Zigfrīds (''Siegfried Blomberg'') bija Rīgas arhibīskaps (1370.-1374.). [[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] brālis Konrāds fon Blombergs izcēlās 1410. gadā kaujā pie Tanenbergas, kur krita varoņa nāvē. 1620. gadā [[Barons|baroni]] Blombergi, bet 1642. gadā fon Blombergi tika ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Johans Albrehts fon Blombergs kalpoja Vīnes galmā imperatoram Leopoldam I kā padomnieks, Sv. Romas impērijas sūtnis [[Maskavija]]s galmā 1682. un 1670. gados. 1670. gadā kopā ar saviem brāļiem Sebastjanu un Hermani saņēma Sv. Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1859. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. No dzimtas īpašumiem, kas tai piederēja ilgākā vai īsākā laika sprīdī, minamas: Cunces (''Zunzen''), Limbužu (''Limbuschen''), Basu (''Blomberg'') u.c. muižas. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
* [http://www.arlavasbaznica.lv/box/files/vizitacijasprotokols.pdf Ārlavas baznīcas vizitācijas protokoli, 1770. gadi.] | * [http://www.arlavasbaznica.lv/box/files/vizitacijasprotokols.pdf Ārlavas baznīcas vizitācijas protokoli, 1770. gadi.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.deutsche-biographie.de/sfz4754.html Blomberg, Freiherren von - Neue Deutsche Biographie (NDB)] | ||
---- | ---- | ||
* [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/32648/UTL13A002730.pdf Бароны фон-Бломберг : краткая родословная и два указа Сената о их баронском титуле (.pdf)] | * [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/32648/UTL13A002730.pdf Бароны фон-Бломберг : краткая родословная и два указа Сената о их баронском титуле (.pdf)] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 1. janvāris, plkst. 15.02
baroni fon Blombergi (vc. Blomberg, kr. Бломберг) - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Livonijā (vēl pastāv Blombergu līnijas Lipē un Švābijā), Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Kurzemes līnijas aizsācējs Pauls fon Blombergs ieceļoja Livonijā XIV gs. sākumā (ap 1307. gadu). Tā mazdēls Zigfrīds (Siegfried Blomberg) bija Rīgas arhibīskaps (1370.-1374.). Teitoņu ordeņa brālis Konrāds fon Blombergs izcēlās 1410. gadā kaujā pie Tanenbergas, kur krita varoņa nāvē. 1620. gadā baroni Blombergi, bet 1642. gadā fon Blombergi tika ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Johans Albrehts fon Blombergs kalpoja Vīnes galmā imperatoram Leopoldam I kā padomnieks, Sv. Romas impērijas sūtnis Maskavijas galmā 1682. un 1670. gados. 1670. gadā kopā ar saviem brāļiem Sebastjanu un Hermani saņēma Sv. Romas impērijas brīvkunga titulu. 1859. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. No dzimtas īpašumiem, kas tai piederēja ilgākā vai īsākā laika sprīdī, minamas: Cunces (Zunzen), Limbužu (Limbuschen), Basu (Blomberg) u.c. muižas.
