Atšķirības starp "Briedis Fridrihs" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Fridrihs Briedis''' arī '''Fridrichs Breedis''' (1888.-1918.) - [[LKrievijas impērija]]s armijas virsnieks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandieris. | '''Fridrihs Briedis''' arī '''Fridrichs Breedis''' (1888.-1918.) - [[LKrievijas impērija]]s armijas virsnieks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandieris. | ||
| − | Dzimis 23. jūnijā (p.v.st.) [[Vitebskas guberņa]]s Lovšas [[Pagasts|pagastā]] (mūsd. Baltkrievijā), [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Zemnieka Andreja Brieža jaunākais dēls (no trijiem). Pamatizglītību guvis pagastskolā un Vitebskas evanģēliski luterisko draudzes skolā, turpināja mācības Daugavpils pilsētas skolā. Tur iemācījies latviešu valodu. 1906. gadā iestājās Pēterburgas Vladimira karaskolā, kuru absolvēja 1909. gadā, iegūstot [[Podporučiks|podporučika]] dienesta pakāpi. Skolasbiedru vidū izcēlies ar centību, askētisku dzīvesveidu, labu koordināciju, izcilām sekmēm paukošanā un kartogrāfijā. Aizrāvies ar fiziskiem vingrinājumiem. Pēc karaskolas absolvēšanas sāka dienēt [[Dvinska]]s garnizonā 99. Ivangorodas kājnieku pulkā. 1912. gadā paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]]. Šajā laikā publicējis militāri teorētisku analīzi "Vācu kara taktikas pamatprincipi un varbūtējās kara kampaņas". 1912. gada ziemā apprecējās ar Dvinskas dzelzceļa darbnīcu vecākā grāmatveža meitu Kseniju Libermani. 1914. gadā iestājies kara akadēmijā pie Viļņas kara apgabala štāba, taču kara dēļ mācības pārtrauca. [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules karam]] sākoties, 25. divīzija ģenerāļa Rennenkampfa 1. armijas sastāvā devās uz fronti Austrumprūsijā. 17. augustā šķērsoja frontes līniju veikt izlūkdarbību pretinieka aizmugurē - turpmāk uzņēmās veikt izlūkvienības vadītāja funkcijas. Par savu | + | Dzimis 23. jūnijā (p.v.st.) [[Vitebskas guberņa]]s Lovšas [[Pagasts|pagastā]] (mūsd. Baltkrievijā), [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Pareizticīgais. Zemnieka Andreja Brieža jaunākais dēls (no trijiem). Pamatizglītību guvis pagastskolā un Vitebskas evanģēliski luterisko draudzes skolā, turpināja mācības Daugavpils pilsētas skolā. Tur iemācījies latviešu valodu. 1906. gadā iestājās Pēterburgas Vladimira karaskolā, kuru absolvēja 1909. gadā, iegūstot [[Podporučiks|podporučika]] dienesta pakāpi. Skolasbiedru vidū izcēlies ar centību, askētisku dzīvesveidu, labu koordināciju, izcilām sekmēm paukošanā un kartogrāfijā. Aizrāvies ar fiziskiem vingrinājumiem. Pēc karaskolas absolvēšanas sāka dienēt [[Dvinska]]s garnizonā 99. Ivangorodas kājnieku pulkā. 1912. gadā paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]]. Šajā laikā publicējis militāri teorētisku analīzi "Vācu kara taktikas pamatprincipi un varbūtējās kara kampaņas". 1912. gada ziemā apprecējās ar Dvinskas dzelzceļa darbnīcu vecākā grāmatveža meitu Kseniju Libermani (lai apprecētos, līgavai nācās no jūdaisma konvertēties pareizticībā). 1914. gadā iestājies kara akadēmijā pie Viļņas kara apgabala štāba, taču kara dēļ mācības pārtrauca. [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules karam]] sākoties, 25. divīzija ģenerāļa Rennenkampfa 1. armijas sastāvā devās uz fronti Austrumprūsijā. 17. augustā šķērsoja frontes līniju veikt izlūkdarbību pretinieka aizmugurē - turpmāk uzņēmās veikt izlūkvienības vadītāja funkcijas. Par savu izlūkgājienu pie Vilkavišķiem apbalvots ar Jura zelta zobenu. Oktobrī par veiksmīgu izlūkoperāciju Mariampoles apvidū apbalvots ar Jura krustu, bet decembrī pirmo reizi ievainots un kontuzēts. Vairākkārt viņam pārmesta nerēķināšanās ar realitāti un nevajadzīgs risks. 1915. gada 1. augustā pēc paša lūguma norīkots uz jaunveidojamajiem latviešu strēlnieku bataljoniem, un ieradās [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] 27. augustā un uzņēmās vadīt 1. bataljona 1. rotu. Ar savu rotu jau 16. oktobrī piedalījies kaujās pie Misas upes. 1916. gada 8. martā pie Ķekavas granātas šķemba sadragāja viņa žokļa kaulu un Briedis tika hospitalizēts. Par izrādīto varonību paaugstināts par [[kapteinis|kapteini]]. Atgriezies ierindā jau pēc dažu nedēļu ārstēšanās. Piedalījies [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]]. Kauju laikā smagi ievainots ar [[Sprāgstošā lode|sprāgstošo lodi]], pēc atveseļošanās 26.03.1917. paaugstināts par [[Apakšpulkvedis|apakšpulkvedi]], uzticot 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandēšanu. 1917. gada 17. augustā paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. Atgriezies 1. Daugavgrīvas pulkā pēc ārstēšanās, uzreiz tika arestēts, taču izbēdzis no ieslodzījuma un devies uz Iekškrieviju. 1918. gada janvārī dibinājis Latviešu karavīru nacionālo savienību. It kā iesaistījās [[Eseri|esera]] [[Savinkovs Boriss|B. Savinkova]] (1879.-1927.) izveidotajā "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā", kurā pulkvedim Briedim tika uzticēta izlūkošana, pretizlūkošana un antiboļševistiska propaganda latviešu strēlnieku vidū.<ref>Dokumentāli pierādījumi Brieža darbībai šajā organizācijā nav rasti.</ref> Piedalījies sacelšanās organizēšanā Ribinskā pie Volgas. Ticis arestēts, taču tad atbrīvots. 1918. gada 23. jūlijā pēc kāda Erdmaņa denunciācijas arestēts vēlreiz. 1918. gadā Maskavā, Butirku cietumā, naktī no 27. uz 28. augustu nošauts kā "balto" kontrrevolucionārās kustības organizators. Pēc nāves par varonību [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] apbalvots ar visu šķiru [[LkO]]. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
* IV šķiras Jura krusts | * IV šķiras Jura krusts | ||
* Jura zelta zobens | * Jura zelta zobens | ||
| − | * IV škiras Sv. Vladimira ordenis | + | * IV škiras Sv. Vladimira ordenis ar zobeniem |
* II, III, IV šķiras Sv. Annas ordeņi | * II, III, IV šķiras Sv. Annas ordeņi | ||
* II, III šķiras Sv. Staņislava ordeņi | * II, III šķiras Sv. Staņislava ordeņi | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 30. janvāris, plkst. 12.04
Fridrihs Briedis arī Fridrichs Breedis (1888.-1918.) - LKrievijas impērijas armijas virsnieks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandieris.
Dzimis 23. jūnijā (p.v.st.) Vitebskas guberņas Lovšas pagastā (mūsd. Baltkrievijā), Krievijas impērijā. Pareizticīgais. Zemnieka Andreja Brieža jaunākais dēls (no trijiem). Pamatizglītību guvis pagastskolā un Vitebskas evanģēliski luterisko draudzes skolā, turpināja mācības Daugavpils pilsētas skolā. Tur iemācījies latviešu valodu. 1906. gadā iestājās Pēterburgas Vladimira karaskolā, kuru absolvēja 1909. gadā, iegūstot podporučika dienesta pakāpi. Skolasbiedru vidū izcēlies ar centību, askētisku dzīvesveidu, labu koordināciju, izcilām sekmēm paukošanā un kartogrāfijā. Aizrāvies ar fiziskiem vingrinājumiem. Pēc karaskolas absolvēšanas sāka dienēt Dvinskas garnizonā 99. Ivangorodas kājnieku pulkā. 1912. gadā paaugstināts par poručiku. Šajā laikā publicējis militāri teorētisku analīzi "Vācu kara taktikas pamatprincipi un varbūtējās kara kampaņas". 1912. gada ziemā apprecējās ar Dvinskas dzelzceļa darbnīcu vecākā grāmatveža meitu Kseniju Libermani (lai apprecētos, līgavai nācās no jūdaisma konvertēties pareizticībā). 1914. gadā iestājies kara akadēmijā pie Viļņas kara apgabala štāba, taču kara dēļ mācības pārtrauca. I Pasaules karam sākoties, 25. divīzija ģenerāļa Rennenkampfa 1. armijas sastāvā devās uz fronti Austrumprūsijā. 17. augustā šķērsoja frontes līniju veikt izlūkdarbību pretinieka aizmugurē - turpmāk uzņēmās veikt izlūkvienības vadītāja funkcijas. Par savu izlūkgājienu pie Vilkavišķiem apbalvots ar Jura zelta zobenu. Oktobrī par veiksmīgu izlūkoperāciju Mariampoles apvidū apbalvots ar Jura krustu, bet decembrī pirmo reizi ievainots un kontuzēts. Vairākkārt viņam pārmesta nerēķināšanās ar realitāti un nevajadzīgs risks. 1915. gada 1. augustā pēc paša lūguma norīkots uz jaunveidojamajiem latviešu strēlnieku bataljoniem, un ieradās Daugavgrīvas cietoksnī 27. augustā un uzņēmās vadīt 1. bataljona 1. rotu. Ar savu rotu jau 16. oktobrī piedalījies kaujās pie Misas upes. 1916. gada 8. martā pie Ķekavas granātas šķemba sadragāja viņa žokļa kaulu un Briedis tika hospitalizēts. Par izrādīto varonību paaugstināts par kapteini. Atgriezies ierindā jau pēc dažu nedēļu ārstēšanās. Piedalījies Ziemassvētku kaujās. Kauju laikā smagi ievainots ar sprāgstošo lodi, pēc atveseļošanās 26.03.1917. paaugstināts par apakšpulkvedi, uzticot 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandēšanu. 1917. gada 17. augustā paaugstināts par pulkvedi. Atgriezies 1. Daugavgrīvas pulkā pēc ārstēšanās, uzreiz tika arestēts, taču izbēdzis no ieslodzījuma un devies uz Iekškrieviju. 1918. gada janvārī dibinājis Latviešu karavīru nacionālo savienību. It kā iesaistījās esera B. Savinkova (1879.-1927.) izveidotajā "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā", kurā pulkvedim Briedim tika uzticēta izlūkošana, pretizlūkošana un antiboļševistiska propaganda latviešu strēlnieku vidū.[1] Piedalījies sacelšanās organizēšanā Ribinskā pie Volgas. Ticis arestēts, taču tad atbrīvots. 1918. gada 23. jūlijā pēc kāda Erdmaņa denunciācijas arestēts vēlreiz. 1918. gadā Maskavā, Butirku cietumā, naktī no 27. uz 28. augustu nošauts kā "balto" kontrrevolucionārās kustības organizators. Pēc nāves par varonību Ziemassvētku kaujās apbalvots ar visu šķiru LkO.
Apbalvojumi:
- IV šķiras Jura krusts
- Jura zelta zobens
- IV škiras Sv. Vladimira ordenis ar zobeniem
- II, III, IV šķiras Sv. Annas ordeņi
- II, III šķiras Sv. Staņislava ordeņi
- I (Nr.3), II (Nr.3), III (Nr.82) šķiras Lāčplēša Kara ordeņi[2]
Satura rādītājs
Attēli
poručiks F.Briedis (1. rindā 2. no labās) latviešu strēlnieku bataljonu apvienotās lazaretes palātā (1916. gada aprīlis)
kapteinis F.Briedis apbalvo 1. Daugavgrīvas bataljona strēlniekus par varonību jūlija kaujās (1916. gada vasara)
štabskapteinis (1916.)
pulka komandieris (1917.)
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Dokumentāli pierādījumi Brieža darbībai šajā organizācijā nav rasti.
- ↑ Apbalvots pēc nāves 1920. un 1927. gadā par piedalīšanos gandrīz visās strēlnieku kaujās Rīgas aizstāvēšanā un Ziemassvētku kaujās. Bet III šķiras LkO piešķirts īpaši par to, ka naktī uz 1916. gada 23. decembri Briedis ar savu bataljonu bez artilērijas sagatavošanas pirmie pārrāva vācu aizžogojumus un ielauzās ierakumos, izsita pretinieku no pozīcijām un, to vajādami, ieņēma vācu smagās artilērijas bateriju, kur Briedis tika ievainots.
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Jāņa sēta Rīga, 1995., 94. lpp.
- Červinskis E. Leģendārākais strēlnieks. // Klubs. Nr2. (182.), 2010., 30.-32. lpp.
- Stinkulis Vilnis. Pulkvedis Frīdrihs Briedis. - Strēlnieks: Rīga, 1992. - 53 lp.
