Atšķirības starp "Delvigi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Delwig_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baron_Delwig_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni fon '''Delvigi''' (vc. ''Baron Delwig'', kr. ''Дельвигы'') - vācu (Vestfāle) izcelsmes sena bruņniecības dzimta Vācijā, Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. [[Livonija|Livonijā]] sastopami kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] brāļi vai vasaļi kopš XIV gs. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs it kā esot bruņinieks Everds fon Delvigs (?-1555.). Pulkvedis Reinholds fon Delvigs 1723. gadā saņēma no Zviedrijas karaļa [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. Pēc 1809. gada miera līguma, ar kuru Krievija pievienoja [[Somijas lielhercogiste|Somiju]], fon Delvigi kļuva par Krievijas pavalstniekiem un atgriezās no Somijas Igaunijā un Vidzemē. | + | baroni fon '''Delvigi''' (vc. ''Baron Delwig'', kr. ''Дельвигы'') - vācu (Vestfāle) izcelsmes sena bruņniecības dzimta Vācijā, Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. [[Livonija|Livonijā]] sastopami kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] brāļi vai vasaļi kopš XIV gs. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs it kā esot bruņinieks Everds fon Delvigs (?-1555.). Pulkvedis Reinholds fon Delvigs 1723. gadā saņēma no Zviedrijas karaļa [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. Pēc 1809. gada miera līguma, ar kuru Krievija pievienoja [[Somijas lielhercogiste|Somiju]], fon Delvigi kļuva par Krievijas pavalstniekiem un atgriezās no Somijas Igaunijā un Vidzemē. 1868. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. |
No dzimtas pārstāvjiem zināmākie ir: | No dzimtas pārstāvjiem zināmākie ir: | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. decembris, plkst. 12.44
baroni fon Delvigi (vc. Baron Delwig, kr. Дельвигы) - vācu (Vestfāle) izcelsmes sena bruņniecības dzimta Vācijā, Zviedrijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā sastopami kā Ordeņa brāļi vai vasaļi kopš XIV gs. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs it kā esot bruņinieks Everds fon Delvigs (?-1555.). Pulkvedis Reinholds fon Delvigs 1723. gadā saņēma no Zviedrijas karaļa brīvkunga titulu. Pēc 1809. gada miera līguma, ar kuru Krievija pievienoja Somiju, fon Delvigi kļuva par Krievijas pavalstniekiem un atgriezās no Somijas Igaunijā un Vidzemē. 1868. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu.
No dzimtas pārstāvjiem zināmākie ir:
