Atšķirības starp "Gučkovs Aleksandrs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Aleksandrs Gučkovs''' (''Александр Гучков'', 1862.–1936.) - [[Krievijas impērija]]s | + | '''Aleksandrs Gučkovs''' (''Александр Гучков'', 1862.–1936.) - tirgotājs, [[Krievijas impērija]]s politisks darbinieks. |
| + | |||
| + | Dzimis 1862. gadā Maskavā. Tirgotājs. Kā liecina laikabiedri (Otto fon Rozens savās atmiņās) - neparasti enerģisks un gudrs, tajā pašā laikā arī noslēgts, inteliģents un piedzīvojumu kārs cilvēks, kurš izcēlās ar lielu aktivitāti. Uz tiem, kas viņu nepazina, tā noslēgtība atstāja negatīvu iespaidu. Demokrāts un republikānis, vienlaikus tomēr arī fanātisks nacionālists. Aktīvi veicināja pret somiem vērsto [[rusifikācija]]s politiku, bet īpaši – kara kurināšanu, ko veica viņa ietekmei pakļautā avīzē “Новое время”. [[17. oktobra savienība|oktobristu partijas]] dibinātājs un līderis. No 1907. gada III [[Valsts dome]]s deputāts un tās priekšsēdētājs, [[Valsts padome]]s priekšsēdētājs (1915.–1917.). Piedalījās imperatora [[Nikolajs II, Krievijas imperators|Nikolaja II]] gāšanas organizēšanā. [[Krievijas Pagaidu valdība]]s pirmajā sastāvā (no 1917. gada 2. marta līdz 2. maijam) ieņēma kara un jūras lietu ministra posteni. 1917. gada augustā bija viens no t.s. [[Korņilova dumpis|Korņilova dumpja]] organizētājiem. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.arhivi.gov.lv/index.php?1&210&view=article&art_id=874 Pētersone P. Vēstures liecības barona Hansa Johana Otto fon Rozena atmiņās. // Latvijas arhīvi. Nr.3, 2007] | ||
[[Kategorija:G]] | [[Kategorija:G]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 9. marts, plkst. 06.28
Aleksandrs Gučkovs (Александр Гучков, 1862.–1936.) - tirgotājs, Krievijas impērijas politisks darbinieks.
Dzimis 1862. gadā Maskavā. Tirgotājs. Kā liecina laikabiedri (Otto fon Rozens savās atmiņās) - neparasti enerģisks un gudrs, tajā pašā laikā arī noslēgts, inteliģents un piedzīvojumu kārs cilvēks, kurš izcēlās ar lielu aktivitāti. Uz tiem, kas viņu nepazina, tā noslēgtība atstāja negatīvu iespaidu. Demokrāts un republikānis, vienlaikus tomēr arī fanātisks nacionālists. Aktīvi veicināja pret somiem vērsto rusifikācijas politiku, bet īpaši – kara kurināšanu, ko veica viņa ietekmei pakļautā avīzē “Новое время”. oktobristu partijas dibinātājs un līderis. No 1907. gada III Valsts domes deputāts un tās priekšsēdētājs, Valsts padomes priekšsēdētājs (1915.–1917.). Piedalījās imperatora Nikolaja II gāšanas organizēšanā. Krievijas Pagaidu valdības pirmajā sastāvā (no 1917. gada 2. marta līdz 2. maijam) ieņēma kara un jūras lietu ministra posteni. 1917. gada augustā bija viens no t.s. Korņilova dumpja organizētājiem.
