Atšķirības starp "Helmerseni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Helmersen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Helmersen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Helmerseni''' (vc. ''von Helmersen'', kr. ''фон Гельмерсен'') - | + | fon '''Helmerseni''' (vc. ''von Helmersen'', kr. ''фон Гельмерсен'') - vācu (Hamburga) izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir Zviedrijas karalienes Kristīnes [[kambarkungs]] Pauls Helmess (''Paul Helmes'', 1603–1657), kurš 1643. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, bet 1651. gadā saņēma titulu un tiesības saukties "von Helmersen", bet 1585. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1789. gadā Igaunijas, 1846. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā. |
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spilves kaujas varonis, Zviedrijas armijas pulkvedis Magnuss fon Helmersens (''Magnus Benedikt von Helmersen'', 1656–1701); kartogrāfs un ģeologs, akadēmiķis Gregors fon Helmersens (''Georg von Helmersen'', 1803-1885), gleznotājs Vasīlijs fon Helmersens (''Василий фон Гельмерсен'', 1873-1937). | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spilves kaujas varonis, Zviedrijas armijas pulkvedis Magnuss fon Helmersens (''Magnus Benedikt von Helmersen'', 1656–1701); kartogrāfs un ģeologs, akadēmiķis Gregors fon Helmersens (''Georg von Helmersen'', 1803-1885), gleznotājs Vasīlijs fon Helmersens (''Василий фон Гельмерсен'', 1873-1937). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Krimuldas (''Kremonhof''), Englārtes, Grundzāles, Aumeisteru, Tegažu, Plānupes, Budenbrokas, Praulienas, Sāvienas, Skujenes u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Krimuldas (''Kremonhof''), Englārtes (''Engelhardshof''), Grundzāles, Aumeisteru, Tegažu, Plānupes, Budenbrokas, Praulienas, Sāvienas, Skujenes u.c. [[muiža]]s. |
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 18. augusts, plkst. 10.36
fon Helmerseni (vc. von Helmersen, kr. фон Гельмерсен) - vācu (Hamburga) izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Igaunijas guberņā un Iekškrievijā. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir Zviedrijas karalienes Kristīnes kambarkungs Pauls Helmess (Paul Helmes, 1603–1657), kurš 1643. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, bet 1651. gadā saņēma titulu un tiesības saukties "von Helmersen", bet 1585. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1789. gadā Igaunijas, 1846. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spilves kaujas varonis, Zviedrijas armijas pulkvedis Magnuss fon Helmersens (Magnus Benedikt von Helmersen, 1656–1701); kartogrāfs un ģeologs, akadēmiķis Gregors fon Helmersens (Georg von Helmersen, 1803-1885), gleznotājs Vasīlijs fon Helmersens (Василий фон Гельмерсен, 1873-1937).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Krimuldas (Kremonhof), Englārtes (Engelhardshof), Grundzāles, Aumeisteru, Tegažu, Plānupes, Budenbrokas, Praulienas, Sāvienas, Skujenes u.c. muižas.
