Atšķirības starp "Helmerseni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Helmersen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Helmersen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Helmerseni''' (vc. ''von Helmersen'', kr. ''фон Гельмерсен'') - vācu (Hamburga) izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas | + | fon '''Helmerseni''' (vc. ''von Helmersen'', kr. ''фон Гельмерсен'') - vācu (Hamburga) izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Pauls Helmess (''Paul Helmes'', ?-1634), kurš 1585. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, 1600. gadā iestājās Lielajā ģildē, 1608. gadā kļuva par [[Rātskungs|rātskungu]]. Tā dēls, Vidzemes bruņniecības sekretārs Pauls Helmess (''Paul Helmes'', 1603–1657), 1643. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, bet 1645. gadā kopā ar brāli Johanu (Johann (''Johann Helmes'', 1622-1672) no Zviedrijas kroņa saņēma titulu un tiesības saukties "von Helmersen". No abiem šiem brāļiem aizsākas abas dzimtas pamatlīnijas. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1789. gadā Igaunijas, 1846. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spilves kaujas varonis, Zviedrijas armijas pulkvedis Magnuss fon Helmersens (''Magnus Benedikt von Helmersen'', 1656–1701); kartogrāfs un ģeologs, akadēmiķis Gregors fon Helmersens (''Georg von Helmersen'', 1803-1885), gleznotājs Vasīlijs fon Helmersens (''Василий фон Гельмерсен'', 1873-1937). |
| − | |||
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spilves kaujas varonis, Zviedrijas armijas pulkvedis Magnuss fon Helmersens (''Magnus Benedikt von Helmersen'', 1656–1701); kartogrāfs un ģeologs, akadēmiķis Gregors fon Helmersens (''Georg von Helmersen'', 1803-1885), gleznotājs Vasīlijs fon Helmersens (''Василий фон Гельмерсен'', 1873-1937). | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Krimuldas (''Kremonhof''), Englārtes (''Engelhardshof''), Grundzāles, Aumeisteru, Tegažu, Plānupes, Budenbrokas, Praulienas, Sāvienas, Skujenes u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Krimuldas (''Kremonhof''), Englārtes (''Engelhardshof''), Grundzāles, Aumeisteru, Tegažu, Plānupes, Budenbrokas, Praulienas, Sāvienas, Skujenes u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 18. augusts, plkst. 10.48
fon Helmerseni (vc. von Helmersen, kr. фон Гельмерсен) - vācu (Hamburga) izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Igaunijas guberņā un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Pauls Helmess (Paul Helmes, ?-1634), kurš 1585. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, 1600. gadā iestājās Lielajā ģildē, 1608. gadā kļuva par rātskungu. Tā dēls, Vidzemes bruņniecības sekretārs Pauls Helmess (Paul Helmes, 1603–1657), 1643. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, bet 1645. gadā kopā ar brāli Johanu (Johann (Johann Helmes, 1622-1672) no Zviedrijas kroņa saņēma titulu un tiesības saukties "von Helmersen". No abiem šiem brāļiem aizsākas abas dzimtas pamatlīnijas. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1789. gadā Igaunijas, 1846. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spilves kaujas varonis, Zviedrijas armijas pulkvedis Magnuss fon Helmersens (Magnus Benedikt von Helmersen, 1656–1701); kartogrāfs un ģeologs, akadēmiķis Gregors fon Helmersens (Georg von Helmersen, 1803-1885), gleznotājs Vasīlijs fon Helmersens (Василий фон Гельмерсен, 1873-1937).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Krimuldas (Kremonhof), Englārtes (Engelhardshof), Grundzāles, Aumeisteru, Tegažu, Plānupes, Budenbrokas, Praulienas, Sāvienas, Skujenes u.c. muižas.
