Helmerseni

No ''Vēsture''
Versija 2014. gada 18. augusts, plkst. 10.32, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Helmersen Wappen.png

fon Helmerseni (vc. von Helmersen, kr. фон Гельмерсен) - zviedru izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Igaunijas guberņā un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas karalienes Kristīnes sekretārs Pauls Helmerss (Paul Helmesile, 1603–1657), kurš 1643. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, bet 1651. gadā saņēma titulu un tiesības saukties "von Helmersen". 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1789. gadā Igaunijas, 1846. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spilves kaujas varonis, Zviedrijas armijas pulkvedis Magnuss fon Helmersens (Magnus Benedikt von Helmersen, 1656–1701); kartogrāfs un ģeologs, akadēmiķis Gregors fon Helmersens (Georg von Helmersen, 1803-1885), gleznotājs Vasīlijs fon Helmersens (Василий фон Гельмерсен, 1873-1937).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Krimuldas (Kremonhof), Englārtes, Grundzāles, Aumeisteru, Tegažu, Plānupes, Budenbrokas, Praulienas, Sāvienas, Skujenes u.c. muižas.