Atšķirības starp "Kūrija" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/146847/curia Curia (medieval European court) -- Britannica Online Encyclopedia] | ||
| + | ---- | ||
* [http://bse.sci-lib.com/article067673.html Значение слова "Курия" в Большой Советской Энциклопедии] | * [http://bse.sci-lib.com/article067673.html Значение слова "Курия" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
* [http://ancientrome.ru/dictio/article.htm?a=189988870 Курия - Уильям Смит. Словарь греческих и римских древностей] | * [http://ancientrome.ru/dictio/article.htm?a=189988870 Курия - Уильям Смит. Словарь греческих и римских древностей] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. februāris, plkst. 21.38
Kūrija (lat. curia) - atkarībā no konteksta: 1. sabiedrības pašorganizācijas veids Senajā Romā, kam bija ne vien reliģiska un militāra, bet arī politiska nozīme. Desmit kūrijas veidoja vienu tribu. Kopā Romas pilsētā bija 30 kūrijas. Balsojot kūriju komīcijā, katrai kūrijai bija viena balss. 2. Romas Katoļu Baznīcas teritoriālās vienības pārvalde (iestāde), sākot ar bīskapijas kūriju un beidzot ar t.s. Romas kūriju (Curia Romana). 3. Senjora padome un tiesa, kuru veidoja tā tuvākie vasaļi. (skat. Karaļa kūrija).
Literatūra
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 334. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 69., 88. lpp.
