Atšķirības starp "Karš" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Karš''' - nosacīti ilgstošs vardarbīgs militārs konflikts (militāra rakstura sadursmju - kauju, u.tml. - virkne vienas vai otras karojošās puses teritorijā) starp vienu vai vairākām sabiedrībām ([[cilts]], [[tauta]], [[zemes kungs]], [[valsts]] u.tml.), vai arī vienas sabiedrības ietvaros (t.s. [[pilsoņu karš]]). | '''Karš''' - nosacīti ilgstošs vardarbīgs militārs konflikts (militāra rakstura sadursmju - kauju, u.tml. - virkne vienas vai otras karojošās puses teritorijā) starp vienu vai vairākām sabiedrībām ([[cilts]], [[tauta]], [[zemes kungs]], [[valsts]] u.tml.), vai arī vienas sabiedrības ietvaros (t.s. [[pilsoņu karš]]). | ||
| + | |||
| + | [[Viduslaiki|Viduslaiku]] Eiropā raksturīgāks bija t.s. punktveida karš - lokālas sadursmes ar maziem spēkiem, kurā vienības virzījās pamatā uz pretinieka nocietinātajiem punktiem, neskarot plaākas teritorijas. Līdz ar to nežēlības izpausmes bija vispārsastopamas, taču skāra daudz mazāku skaitu civiliedzīvotāju. Līdz ar to XVI gs. Austrumeiropā lielākais šoks bija Maskavas karaspēka darbība, kas tradicionāli, kā bija pieņemts, uzbruka pilīm, taču paralēli izsūtīja mobilas vienības postīt ļoti plašu apkaimi, kas bija kas neredzēts un laikabiedriem šķita šausmīgi, kaut lokālu vardarbību uztvēra kā pašsaprotamu. | ||
| + | |||
| + | Jaunajos un jaunākajos laikos, pieaugot armiju skaitliskajam sastāvam, karadarbība skāra ar katru gadsimtu aizvien plašāku sabiedrības daļu. | ||
Skat. arī: [[bruņotie spēki]] | Skat. arī: [[bruņotie spēki]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 24. aprīlis, plkst. 13.07
Karš - nosacīti ilgstošs vardarbīgs militārs konflikts (militāra rakstura sadursmju - kauju, u.tml. - virkne vienas vai otras karojošās puses teritorijā) starp vienu vai vairākām sabiedrībām (cilts, tauta, zemes kungs, valsts u.tml.), vai arī vienas sabiedrības ietvaros (t.s. pilsoņu karš).
Viduslaiku Eiropā raksturīgāks bija t.s. punktveida karš - lokālas sadursmes ar maziem spēkiem, kurā vienības virzījās pamatā uz pretinieka nocietinātajiem punktiem, neskarot plaākas teritorijas. Līdz ar to nežēlības izpausmes bija vispārsastopamas, taču skāra daudz mazāku skaitu civiliedzīvotāju. Līdz ar to XVI gs. Austrumeiropā lielākais šoks bija Maskavas karaspēka darbība, kas tradicionāli, kā bija pieņemts, uzbruka pilīm, taču paralēli izsūtīja mobilas vienības postīt ļoti plašu apkaimi, kas bija kas neredzēts un laikabiedriem šķita šausmīgi, kaut lokālu vardarbību uztvēra kā pašsaprotamu.
Jaunajos un jaunākajos laikos, pieaugot armiju skaitliskajam sastāvam, karadarbība skāra ar katru gadsimtu aizvien plašāku sabiedrības daļu.
Skat. arī: bruņotie spēki
