Atšķirības starp "Kazaki" versijām

[[Attēls:Kazak.jpg‎|right|thumb|200px|]]

[[Attēls:Kazak.jpg‎|right|thumb|200px|]]

'''Kazaki''' (kr. ''казаки'') - iregulārais [[kavalērija]]s karaspēks un militarizēta iedzīvotāju kategorija [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] un [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] XV-XX gs. Sākotnēji brīvie iedzīvotāji Maskavas caristes dienvidaustrumu pierobežā ar stepi un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]] (XV-XVI gs. arī bēgļi no Iekškrievijas zemēm, kas glābās no aizvien pieaugošās [[Dzimtbūšana|dzimtbūšanas]] atkarības) - mūsdienu Ukrainas un Ziemeļkaukāza stepēs. Nodarbojās gan ar lopkopību, gan zemkopību. Lai pasargātu savu iedzīvi no sirotājiem, ''kazaku'' ciemu - [[Staņica|staņicu]], - kopienas veidoja savas karadraudzes (pamatā [[kavalērija]]), kuras vadīja vēlēti [[atamans|atamani]]. Ar laiku izveidoja savu subetnosu ar oriģinālu mentalitāti, materiālās kultūras savdabību, dzīvesveidu un sociālo struktūru. ''Kazakiem'' kļūstot par vērā ņemamu organizētu faktoru, gan Maskavas, gan [[Žečpospoļita]]s varas iestādes tos algoja kā robežapsardzes karaspēku kā arī kavalērijas palīgvienības kara gadījumā. Sākoties Maskavas caristes ekspansijai uz dienvidiem un austrumiem, ''kazaki'' tika līgti kā mobilais karaspēks tālāku teritoriju kolonizēšanā. Kolonizācijas procesā izveidojās Urālu, Sibīrijas, Amūras ''kazaki'' u.tml. XVII-XVIII gs. ''kazaki'' pakāpeniski pakļāvās centrālajai varai, pretī saņemot virkni brīvību un privilēģiju, netika pakļauti dzimtbūšanai. Katram vīrietim mājās bija viss karavīram nepieciešamais, kā arī vairāki kaujas zirgi, lai jebkurā brīdī varētu ierasties mobilizācijas punktā, bez tam no bērnības katrs vīrietis bija apmācīts rīkoties ar augkstajiem un šaujamieročiem, kā arī pakļauties pavēlēm un darboties vienības sastāvā. XVIII-XIX gs. izveidojās pēc [[kantonu sistēma]]s strukturēts iregulārs kavalērijas karaspēks, kur dienestam bija pakļauts katrs ''kazaks'', ja vien to ļāva veselība - ''kazaku'' kavalērija veidoja Krievijas impērijas [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] kavalērijas kodolu un bija tās galvenais triecienspēks. XIX-XX gs. mijā ''kazakus'' izmantoja arī policejisku funkciju veikšanai ārpus to apdzīvotajām teritorijām, it sevišķi [[1905. gada revolūcija]]s laikā. 1920. gadā tika likvidētas ''kazaku'' apmetņu militarizētais statuss un to kā iedzīvotāju kategorijas tiesiskās atšķirības. 1936. gadā tika izveidotas Donas, Kubaņas un Terekas ''kazaku'' armijas, kuras piedalījās arī [[Otrais pasaules karš|II Pasaules karā]]. Izformētas XX gs. 40. gadu otrajā pusē, ''kazakiem'' beidzot pastāvēt kā kavalērijas veidam.

'''Kazaki''' (kr. ''казаки'') - iregulārais [[kavalērija]]s karaspēks un militarizēta iedzīvotāju kategorija [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] un [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] XV-XX gs. Sākotnēji brīvie iedzīvotāji Maskavas caristes dienvidaustrumu pierobežā ar stepi un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]] (XV-XVI gs. arī bēgļi no Iekškrievijas zemēm, kas glābās no aizvien pieaugošās [[Dzimtbūšana|dzimtbūšanas]] atkarības) - mūsdienu Ukrainas un Ziemeļkaukāza stepēs. Nodarbojās gan ar lopkopību, gan zemkopību. Lai pasargātu savu iedzīvi no sirotājiem, ''kazaku'' ciemu - [[Staņica|staņicu]], - kopienas veidoja savas karadraudzes (pamatā [[kavalērija]]), kuras vadīja vēlēti [[atamans|atamani]]. Ar laiku izveidoja savu subetnosu ar oriģinālu mentalitāti, materiālās kultūras savdabību, dzīvesveidu un sociālo struktūru. ''Kazakiem'' kļūstot par vērā ņemamu organizētu faktoru, gan Maskavas, gan [[Žečpospoļita]]s varas iestādes tos algoja kā robežapsardzes karaspēku kā arī kavalērijas palīgvienības kara gadījumā. Sākoties Maskavas caristes ekspansijai uz dienvidiem un austrumiem, ''kazaki'' tika līgti kā mobilais karaspēks tālāku teritoriju kolonizēšanā. Kolonizācijas procesā izveidojās Urālu, Sibīrijas, Amūras ''kazaki'' u.tml. XVII-XVIII gs. ''kazaki'' pakāpeniski pakļāvās centrālajai varai, pretī saņemot virkni brīvību un privilēģiju, netika pakļauti dzimtbūšanai. Katram vīrietim mājās bija viss karavīram nepieciešamais, kā arī vairāki kaujas zirgi, lai jebkurā brīdī varētu ierasties mobilizācijas punktā, bez tam no bērnības katrs vīrietis bija apmācīts rīkoties ar augkstajiem un šaujamieročiem, kā arī pakļauties pavēlēm un darboties vienības sastāvā. XVIII-XIX gs. izveidojās pēc [[kantonu sistēma]]s strukturēts iregulārs kavalērijas karaspēks, kur dienestam bija pakļauts katrs ''kazaks'', ja vien to ļāva veselība - ''kazaku'' kavalērija veidoja Krievijas impērijas [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] kavalērijas kodolu un bija tās galvenais triecienspēks. XIX-XX gs. mijā ''kazakus'' izmantoja arī policejisku funkciju veikšanai ārpus to apdzīvotajām teritorijām, it sevišķi [[1905. gada revolūcija]]s laikā. 1920. gadā tika likvidētas ''kazaku'' apmetņu militarizētais statuss un to kā iedzīvotāju kategorijas tiesiskās atšķirības. 1936. gadā tika izveidotas Donas, Kubaņas un Terekas ''kazaku'' armijas, kuras piedalījās arī [[Otrais pasaules karš|II Pasaules karā]]. Izformētas XX gs. 40. gadu otrajā pusē, ''kazakiem'' beidzot pastāvēt kā kavalērijas veidam.

== Literatūra par šo tēmu ==

== Literatūra par šo tēmu ==

== Resursi internetā par šo tēmu ==

== Resursi internetā par šo tēmu ==

[[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]]

[[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]]