Atšķirības starp "Kroņa muiža" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Kroņa muiža''' (vc. ''Kronsgut'', kr. ''казенное имение'') - monarha [[Domēne|domēnē]] ietilpstoša [[muiža]] Eiropā viduslaikos. | '''Kroņa muiža''' (vc. ''Kronsgut'', kr. ''казенное имение'') - monarha [[Domēne|domēnē]] ietilpstoša [[muiža]] Eiropā viduslaikos. | ||
| − | Latvijas teritorijā ''kroņa muižas'' izveidojās XVI-XVII gs. no bijušā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], Rīgas [[Arhibīskaps|arhibīskapa]] un [[Livonija]]s [[Bīskaps|bīskapu]] muižām, tām nonākot Žečpospoļitas un Zviedrijas karaļu tiešā valdījumā (sk. [[muižu redukcija]]), bet teritoriju pievienojot [[Krievijas impērija]]i - tās imperatoru tiešā valdījumā. Līdz 1841. gadam te ''kroņa muižas'' pārvaldīja [[kamerālvalde]]s, bet pēc tam - [[domēņu valde]]s. Lielāko daļu ''kroņa muižu'' | + | Latvijas teritorijā ''kroņa muižas'' izveidojās XVI-XVII gs. no bijušā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], Rīgas [[Arhibīskaps|arhibīskapa]] un [[Livonija]]s [[Bīskaps|bīskapu]] muižām, tām nonākot Žečpospoļitas un Zviedrijas karaļu tiešā valdījumā (sk. [[muižu redukcija]]), bet teritoriju pievienojot [[Krievijas impērija]]i - tās imperatoru tiešā valdījumā. Līdz 1841. gadam te ''kroņa muižas'' pārvaldīja [[kamerālvalde]]s, bet pēc tam - [[domēņu valde]]s. Lielāko daļu ''kroņa muižu'' likvidēja ar 1886. gada likumu, kas brīvlaistajiem zemniekiem noteica izpirkt tiem iedalīto zemi. 1914. gadā Vidzemē bija 21, Latgalē - 13, bet Kurzemē - 191 ''kroņa muiža'', kuras [[Latvijas Agrārreforma]]s laikā ieskaitīja valsts zemes fondā. |
Skat. arī: [[latifundija]], [[mācītājmuiža]], [[pusmuiža]], [[dzimtmuiža]], [[lēņa muiža]], [[mācītājmuiža]], [[patrimoniālā muiža]] | Skat. arī: [[latifundija]], [[mācītājmuiža]], [[pusmuiža]], [[dzimtmuiža]], [[lēņa muiža]], [[mācītājmuiža]], [[patrimoniālā muiža]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 9. oktobris, plkst. 05.38
Kroņa muiža (vc. Kronsgut, kr. казенное имение) - monarha domēnē ietilpstoša muiža Eiropā viduslaikos.
Latvijas teritorijā kroņa muižas izveidojās XVI-XVII gs. no bijušā Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Livonijas bīskapu muižām, tām nonākot Žečpospoļitas un Zviedrijas karaļu tiešā valdījumā (sk. muižu redukcija), bet teritoriju pievienojot Krievijas impērijai - tās imperatoru tiešā valdījumā. Līdz 1841. gadam te kroņa muižas pārvaldīja kamerālvaldes, bet pēc tam - domēņu valdes. Lielāko daļu kroņa muižu likvidēja ar 1886. gada likumu, kas brīvlaistajiem zemniekiem noteica izpirkt tiem iedalīto zemi. 1914. gadā Vidzemē bija 21, Latgalē - 13, bet Kurzemē - 191 kroņa muiža, kuras Latvijas Agrārreformas laikā ieskaitīja valsts zemes fondā.
Skat. arī: latifundija, mācītājmuiža, pusmuiža, dzimtmuiža, lēņa muiža, mācītājmuiža, patrimoniālā muiža
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221. lpp.
