Atšķirības starp "Kroņa muiža" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Latvijas teritorijā ''kroņa muižas'' izveidojās XVI-XVII gs. no bijušā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], Rīgas [[Arhibīskaps|arhibīskapa]] un [[Livonija]]s [[Bīskaps|bīskapu]] muižām, tām nonākot Žečpospoļitas un Zviedrijas karaļu tiešā valdījumā (sk. [[muižu redukcija]]), bet teritoriju pievienojot [[Krievijas impērija]]i - tās imperatoru tiešā valdījumā. Līdz 1841. gadam te ''kroņa muižas'' vai nu iznomāja, vai tā pārvaldīja [[kamerālvalde]]s, bet pēc tam - [[domēņu valde]]s. Lielāko daļu ''kroņa muižu'' likvidēja ar 1886. gada likumu, kas brīvlaistajiem zemniekiem noteica izpirkt tiem iedalīto zemi. 1914. gadā Vidzemē bija 21, Latgalē - 13, bet Kurzemē - 191 ''kroņa muiža'', kuras [[Latvijas Agrārreforma]]s laikā ieskaitīja valsts zemes fondā. | Latvijas teritorijā ''kroņa muižas'' izveidojās XVI-XVII gs. no bijušā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], Rīgas [[Arhibīskaps|arhibīskapa]] un [[Livonija]]s [[Bīskaps|bīskapu]] muižām, tām nonākot Žečpospoļitas un Zviedrijas karaļu tiešā valdījumā (sk. [[muižu redukcija]]), bet teritoriju pievienojot [[Krievijas impērija]]i - tās imperatoru tiešā valdījumā. Līdz 1841. gadam te ''kroņa muižas'' vai nu iznomāja, vai tā pārvaldīja [[kamerālvalde]]s, bet pēc tam - [[domēņu valde]]s. Lielāko daļu ''kroņa muižu'' likvidēja ar 1886. gada likumu, kas brīvlaistajiem zemniekiem noteica izpirkt tiem iedalīto zemi. 1914. gadā Vidzemē bija 21, Latgalē - 13, bet Kurzemē - 191 ''kroņa muiža'', kuras [[Latvijas Agrārreforma]]s laikā ieskaitīja valsts zemes fondā. | ||
| − | Skat. arī: [[ | + | Skat. arī: [[vidma]], [[lēņa muiža]] |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 17. oktobris, plkst. 07.21
Kroņa muiža jeb valsts muiža (vc. Krongut, Königsgut, pl. królewszczyzna, kr. казенное имение) - monarha domēnē ietilpstoša muiža Eiropā viduslaikos.
Latvijas teritorijā kroņa muižas izveidojās XVI-XVII gs. no bijušā Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Livonijas bīskapu muižām, tām nonākot Žečpospoļitas un Zviedrijas karaļu tiešā valdījumā (sk. muižu redukcija), bet teritoriju pievienojot Krievijas impērijai - tās imperatoru tiešā valdījumā. Līdz 1841. gadam te kroņa muižas vai nu iznomāja, vai tā pārvaldīja kamerālvaldes, bet pēc tam - domēņu valdes. Lielāko daļu kroņa muižu likvidēja ar 1886. gada likumu, kas brīvlaistajiem zemniekiem noteica izpirkt tiem iedalīto zemi. 1914. gadā Vidzemē bija 21, Latgalē - 13, bet Kurzemē - 191 kroņa muiža, kuras Latvijas Agrārreformas laikā ieskaitīja valsts zemes fondā.
Skat. arī: vidma, lēņa muiža
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221. lpp.
