Kropotkins Pjotrs

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 3. decembris, plkst. 15.02, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauns šķirklis)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pjotrs Kropotkins (1842.-1921.) - kņazs, ģeogrāfs, anarhisma teorētiķis.


Vadot ekspedīcijas (galvenokārt Sibīrijā), savācis vērtīgus meteriālus fiziskajā ģeogrāfijā; izvirzījis kontinentu apledošanas teoriju ("Pētījumi par ledus laikmentu", 1876.). 70. gados savos politiskajos uzskatos sācis simpatizēt narodņikiem. 1874. gadā arestēts, drīz pēc tam pametis Krievijas impēriju un devies uz Eiropu (atgriezās tikai 1917. gadā).

Savos darbos ("Maize un brīvība", 1892.; "Mūsdienu zinātne un anarhija", 1913. u.c.) attīstīja t.s. zinātniskā anarhisma teoriju. Nākotnes sabiedrību iztēlojās kā sociālās revolūcijas rezultātā izveidotu brīvu ražotāju kopienu federāciju. Savos filosofiskajos uzskatos visai tuvs pozitīvismam (ietekmējies no Konta un Spensera). Par cilvēces vēstures attīstības galveno faktoru uzskatīja savstarpējo palīdzību. Noraidot dialektiku, Kropotkins par svarīgāko zinātniskās domāšanas metodi uzskatīja dabaszinātņu induktīvi deduktīvo metodi.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 218. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu