Atšķirības starp "Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība''' - 1906. | + | '''Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība''' - nodibināta 24.07.1906. ar nosaukumu '''Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrība (RLC)''', apvienojoties, 42 (gk. Vidzemes) [[Lauksaimniecības biedrība|lauksaimniecības biedrībām]], kuras mērķis bija veicināt lauksaimniecības attīstību, racionalizāciju un modernizāciju, kā arī noieta tirgu meklēšanu. Pirmā biedrību apvieniba ne vien [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], bet arī visā [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Darbojās pēc kooperatīva principa. Par tās īsteniem biedriem varēja kļūt biedrības, par veicinātājiem – arī privātpersonas. To pārvaldīja centrālbiedrības pilnsapulce, kas iecēla valdi un apstiprināja īpašas instrukcijas. Īstajiem biedriem sapulcēs katram bija viena balss. Rīcības kapitāls veidojās no biedru pajām un kredītiem. Peļņas daļu uzkrāja rezerves fondā. Apgādāja lauksaimniecības biedrības ar ražošanas piederumiem un organizēja lauksaimniecības produkcijas pārdošanu. Sīkāk biedriá bija sadalīta: Lopkopības sekcijā un Piensaimnieku sekcijā, Zemkopības sekcijā, Tehniskajā birojā, Statistikas birojā. Lopkopības sekcija kas organizēja [[lopkopības pārraudzības biedrība]]s un vaislas lopu stacijas; Piensaimnieku sekcija organizēja piena pārstrādi un piena produktu tirdzniecību (1912. gada tai tika izveidota ''Sviesta eksporta nodaļa'', kas Vidzemes un Kurzemes guberņu sviestu padarīja par iecienītu preci Rietumeiropā). Zemkopības sekcija organizēja agronomisko palīdzību, Tehnoloģiskais birojs apgādāja un aprīkoja pārstrādes uzņēmumus ar iekārtām. Plaši organizeja kursus un priekšlasijumus. 1910. gadā nodibināja Priekuļu Lauksaimniecības skolu. Lai atbrīvotos no tirgotāju starpniecības, RLC nodibinaja savu konzumveikalu, kas velāk attīstījās par [[Kooperatīvo biedrību centrālā savienība “Konzums”|biedrību savienību "Konzums"]], kas apvienoja lauku kredītkooperatīvus un [[patērētāju biedrība]]s (1912. gadā nodibināja savu savstarpējo kredītbiedrību). Savienības apgrozījums pieauga no 160 000 rubļiem 1907. gadā līdz 573 000 rubļiem 1911. gadā. 1914. gadā tajā jau bija iesaistījušās 106 biedrības. |
[[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā, sadarbojoties ar citām sabiedriskajām organizacijām, dibināja ''Baltijas bēgļu apgādāšanas komiteju'' un ''Latvijas bēgļu Centralkomiteju'' Pēterburgā. 1818. gada novembrī RLC pārstāvji piedalījās [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome|Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes]] dibināšanā. | [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā, sadarbojoties ar citām sabiedriskajām organizacijām, dibināja ''Baltijas bēgļu apgādāšanas komiteju'' un ''Latvijas bēgļu Centralkomiteju'' Pēterburgā. 1818. gada novembrī RLC pārstāvji piedalījās [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome|Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes]] dibināšanā. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 2. februāris, plkst. 07.56
Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība - nodibināta 24.07.1906. ar nosaukumu Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrība (RLC), apvienojoties, 42 (gk. Vidzemes) lauksaimniecības biedrībām, kuras mērķis bija veicināt lauksaimniecības attīstību, racionalizāciju un modernizāciju, kā arī noieta tirgu meklēšanu. Pirmā biedrību apvieniba ne vien Baltijas guberņās, bet arī visā Krievijas impērijā. Darbojās pēc kooperatīva principa. Par tās īsteniem biedriem varēja kļūt biedrības, par veicinātājiem – arī privātpersonas. To pārvaldīja centrālbiedrības pilnsapulce, kas iecēla valdi un apstiprināja īpašas instrukcijas. Īstajiem biedriem sapulcēs katram bija viena balss. Rīcības kapitāls veidojās no biedru pajām un kredītiem. Peļņas daļu uzkrāja rezerves fondā. Apgādāja lauksaimniecības biedrības ar ražošanas piederumiem un organizēja lauksaimniecības produkcijas pārdošanu. Sīkāk biedriá bija sadalīta: Lopkopības sekcijā un Piensaimnieku sekcijā, Zemkopības sekcijā, Tehniskajā birojā, Statistikas birojā. Lopkopības sekcija kas organizēja lopkopības pārraudzības biedrības un vaislas lopu stacijas; Piensaimnieku sekcija organizēja piena pārstrādi un piena produktu tirdzniecību (1912. gada tai tika izveidota Sviesta eksporta nodaļa, kas Vidzemes un Kurzemes guberņu sviestu padarīja par iecienītu preci Rietumeiropā). Zemkopības sekcija organizēja agronomisko palīdzību, Tehnoloģiskais birojs apgādāja un aprīkoja pārstrādes uzņēmumus ar iekārtām. Plaši organizeja kursus un priekšlasijumus. 1910. gadā nodibināja Priekuļu Lauksaimniecības skolu. Lai atbrīvotos no tirgotāju starpniecības, RLC nodibinaja savu konzumveikalu, kas velāk attīstījās par biedrību savienību "Konzums", kas apvienoja lauku kredītkooperatīvus un patērētāju biedrības (1912. gadā nodibināja savu savstarpējo kredītbiedrību). Savienības apgrozījums pieauga no 160 000 rubļiem 1907. gadā līdz 573 000 rubļiem 1911. gadā. 1914. gadā tajā jau bija iesaistījušās 106 biedrības.
I Pasaules kara laikā, sadarbojoties ar citām sabiedriskajām organizacijām, dibināja Baltijas bēgļu apgādāšanas komiteju un Latvijas bēgļu Centralkomiteju Pēterburgā. 1818. gada novembrī RLC pārstāvji piedalījās Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes dibināšanā.
1920. gadā Rigas Lauksaimniecības centrālbiedrību pārdēvēja par Latvijas lauksaimniecības centrālbiedrību (LLC). 1921. gadā ar LLC atbalstu dibināja Piensaimnieku Centrālo savienību, 1924. gadā Kaucmindē atklaja mājturības semināru, 1927. gadā – Priekuļu Lopkopības skolu, 1928. gadā – Latvijas Lauksaimniecības ekonomikas institūtu ar cenu biroju un Lauksaimniecības Tautas augstskolu. Izdeva žurnālu “Latvijas lauksaimnieks”, sāka izdot “Lauksaimniecības tirgus ziņas” un izveidoja mazpulku organizaciju. LLC no valsts budžeta ik gadus sanema 120–150 000 latu dotāciju "agronomiskai palīdzībai" un 8–10 000 latu "kooperacijas veicinašanai". Bez LLC līdz 1933. gadam darbojās ari Kurzemes Lauksaimniecibas centralbiedrība, bet no 1928. lidz 1936. gadam – arī Zemgales Lauksaimniecibas centralbiedrība.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 232. lpp.
