Kooperatīvo biedrību centrālā savienība “Konzums”
Kooperatīvo biedrību centrālā savienība “Konzums” - izveidota 1907. gadā kā patērētāju biedrības "Konsumverein" bāzes veikals, kura uzdevums bija apgādāt lauksaimniecības biedrības un individuālos zemniekus ar ražošanas piederumiem. Biedrība apvienoja 74 lauksaimniecības biedrības un aptuveni 88 biedrus veicinātājus, kuriem nebija balsstiesību. 1911. gadā šo kooperatīvo lielveikalu pārveidoja par savienību, kas darbojās ka patstāvīga juridiska persona ar Zemkopības ministra apstiprinātiem statūtiem. Par biedriem ar vienlīdzīgām tiesībām varēja būt gan juridiskas, gan fiziskas personas un savienība tika veidota kā jaukta tipa kooperatīvs. Statūtos saglabājās saistības ar RLC. 1913. gadā izveidoja īpaša nodaļa koppienotavu ierīkošanai un zemnieku apgādāšanai ar sēklu, lauksaimniecības mašīnām u.c. saimniecībai nepieciešamo. Novembrī tika dibināta “Konzuma” Centrālā patērētāju biedrība, nolūkā apvienot patērētāju biedrības un gādāt tām patēriņa preces. 1915. gadā "Konzuma" pārvalde pārcēlās uz Valku, bet daļu uzkrājumu pārveda uz Iekškrieviju, atverot “Konzuma” nodaļas Maskavā un Pleskavā. Līdz 1917. gadam “Konzums” apgādāja ar pārtiku Vidzemes iedzīvotājus, daļēji to ievedot no Krievijas. Gada beigās “Konzums” un tā Centrālā patērētāju biedrība apvienoja 77 lauksaimniecības biedrības, 17 patērētāju biedrības, 13 koppienotavas, 18 krājaizdevu sabiedrības un 185 privātpersonas.
1917. gadā, izmantojot Krievijas Pagaidu valdības pieņemto kooperācijas likumu, izveidoja Kooperatīvo biedrību centrālo savienību “Konzums” (1918. gadā jaunos statūtus reģistreja Rīgas apgabaltiesā). Par biedriem varēja kļūt tikai kooperatīvi. Biedru kopsapulce ievēlēja 21 locekļa padomi (pec 1932. gada – 15 locekļu) un 6 locekļu valdi. Uz pilnsapulcēm kooperatīvi savus pārstāvjus sūtīja atkarībā no iemaksato paju daudzuma (ne vairāk par 4). Katram pārstavim bija viena balss. Par savienības saistībām biedri atbildēja ar savām pajām un papildu atbildību, kas noteikta atkarībā no iemaksāto paju summas. Bez pamatpajas kooperatīviem bija jāiemaksā arī papildpajas, atkarībā no savu iepirkumu apjoma. Par savienības biedriem kļuva 77 lauksaimniecības biedrības, 19 kredītkooperatīvi, 17 patērētāju biedrības un 13 piensaimnieku sabiedrības. 1919. gadā ar LSPR valdības rīkojumu “Konzums” un Latviešu patērētāju biedrību savienība tika apvienotas jaunā savienībā – Proletariskās kooperācijas savienībā, - taču jau pēc pusgada savu darbību atjaunoja. Tiesa, biedrība no vācbaltiešu īpašuma pārgāja latviešu rokās.
Līdz 1931. gadam “Konzuma" Kopdarbības nodaļa apmācīja kooperatīvu administrāciju darbiniekus, rīkoja kursus un praktiskās nodarbības, izdeva specializēto literatūru, veica revīzijas, palīdzēja, izstrādāja paraugstatūtus, darbvedības un grāmātvedības veidlapas, izdeva kooperacijas laikrakstu “Kopdarbiba” u.tml. - šim darbam “Konzums” kopumā iztērēja vairāk nekā 550 000 latus, kā arī izveidoja apjomīgu kooperacijas bibliotēku.
Latvijas Pagaidu valdība “Konzumam” uzdeva iepirkt ASV kara materialu likvidācijas komisijas piedāvātās preces 2 000 000 USD vērtībā. Vairums preču izrādījās nederīgas - 1925. gadā valdība parakstīja līgumu ar ASV, kurā kopējais Latvijas parāds bija novērtēts jau par 5 775 000 USD, no kura lielāko daļu valdība uzdeva segt “Konzumam”. 1923. gadā sāka darboties pirmā “Konzuma” eksportkautuve, bet 1927. gadā tika uzbūveta otra. Blakus eksportkautuvei izveidoja modernu desu ražotni. Strenčos “Konzums” uzcela kaulu miltu fabriku, linu parstrādes fabriku, kokzāģētavu, dzirnavas, darvas un terpentīna tecinātavu. Tehniskā nodaļa Rīgā izveidoja savu mehānisko darbnīcu. “Konzuma” nodaļas izveidoja 16 pilsetās: Cēsīs, Bauskā, Gulbenē, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Kabilē, Rēzeknē, Madonā, Mārcienā, Strenčos, Stendē, Valmierā, Tukumā un Saldū. Savienībai piederēja 21 nekustamais īpašums 3 700 000 latu vērtībā. 1929. gadā caur “Konzums” gāja 54% imortēto minerālmēslu, 47% – lopbarības, 47% – lauksaimniecības mašīnu, 6% cukura. Kopuma “Konzums” nodrošināja 2% Latvijas importa. Eksportā "konzuma" devums bija: 76% bekona, 83% aitas gaļas, 27% rudzu u.c. 1930. gadā ar “Konzumu” bija saistīti 700 kooperatīvi un vairāk nekā 100000 individuālās saimniecības. 1931. gada beigas “Konzums” apvienoja 206 patērētāju biedrības (71% no visām), 57 lauksaimniecības biedrības, 54 piensaimnieku biedrības, 15 krājaizdevu sabiedrības un 5 cita rakstura kooperatīvus (kopā 337 kooperatīvus). 1931. gadā “Konzums” nonāca maksāšanas grūtībās (lielu daudzumu preču “Konzums” citiem kooperatīviem bija pārdevis uz kredīta) un ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu tajā tika nodibināta maksātnespējas administrācija. 1936. gadā “Konzums” panāca vienošanos ar saviem kreditoriem: kreditori, kuriem bija vērtspapiri, saņēma 2 700 000 latu, bet pārējie kreditori saņēma 25% jeb 1 250 000 latu no summas, kas parsniedza 5 000 000 latu. 3 000 000 paņē°a valsts par jau minēto neveiksmīgo darījumu ar ASV kara materialu likvidācijas komisiju, par kuru atbildība tika uzlikta “Konzumam”. 1937. gada 31. janvārī “Konzums” un Latvijas Patērētāju biedrību savienība pēc valdības spiediena "brīvprātīgi" pašlikvidēties un pievienoties tikko kā valsts nodibinātajai Kooperatīvo biedrību centrālajai savienībai “Turība”. Likvidācijas brīdī “Konzumam” bija 209 biedri: 114 patērētāju biedrības, 47 lauksaimniecības biedrības, 33 piensaimnieku biedrības un 12 krājaizdevu sabiedrības.
