Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība
Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība (LLC) - nodibināta 24.07.1906. ar nosaukumu Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrība (RLC), apvienojoties, 42 (gk. Vidzemes) lauksaimniecības biedrībām, kuras mērķis bija veicināt lauksaimniecības attīstību, racionalizāciju un modernizāciju, kā arī noieta tirgu meklēšanu. Pirmā biedrību apvieniba ne vien Baltijas guberņās, bet arī visā Krievijas impērijā. Tā kā tā bija pirmā lauksaimniecību biedrību savienība, tās statūti bija pirmais gadījums, kad Krievijas Zemkopības ministrijai nācās izstrādāt un apstiprināt šāda veida apvienības uzbūvi un darbības sfēru. Statūti apstiprināti 1906. gada 30. novembrī (vēlāk pārreģistrēti Latvijas Finanšu ministrijā 1921. gada 13. septembrī). Darbojās pēc kooperatīva principa. Par tās īsteniem biedriem varēja kļūt biedrības, par veicinātājiem – arī privātpersonas. To pārvaldīja centrālbiedrības pilnsapulce, kas iecēla valdi un apstiprināja īpašas instrukcijas. Īstajiem biedriem sapulcēs katram bija viena balss. Rīcības kapitāls veidojās no biedru pajām un kredītiem. Peļņas daļu uzkrāja rezerves fondā. Apgādāja lauksaimniecības biedrības ar ražošanas piederumiem un organizēja lauksaimniecības produkcijas pārdošanu. Sīkāk biedriá bija sadalīta: Lopkopības sekcijā un Piensaimnieku sekcijā, Zemkopības sekcijā, Tehniskajā birojā, Statistikas birojā. Lopkopības sekcija kas organizēja lopkopības pārraudzības biedrības un vaislas lopu stacijas; Piensaimnieku sekcija organizēja piena pārstrādi un piena produktu tirdzniecību (1912. gada tai tika izveidota Sviesta eksporta nodaļa, kas Vidzemes un Kurzemes guberņu sviestu padarīja par iecienītu preci Rietumeiropā). Zemkopības sekcija organizēja agronomisko palīdzību, Tehnoloģiskais birojs apgādāja un aprīkoja pārstrādes uzņēmumus ar iekārtām. Plaši organizeja kursus un priekšlasijumus. 1910. gadā nodibināja Priekuļu Lauksaimniecības skolu. Lai atbrīvotos no tirgotāju starpniecības, RLC nodibinaja savu konzumveikalu, kas velāk attīstījās par biedrību savienību "Konzums", kas apvienoja lauku kredītkooperatīvus un patērētāju biedrības (1912. gadā nodibināja savu savstarpējo kredītbiedrību). Savienības apgrozījums pieauga no 160 000 rubļiem 1907. gadā līdz 573 000 rubļiem 1911. gadā. 1914. gadā tajā jau bija iesaistījušās 106 biedrības.
I Pasaules kara laikā, sadarbojoties ar citām sabiedriskajām organizacijām, dibināja Baltijas bēgļu apgādāšanas komiteju un Latvijas bēgļu Centralkomiteju Pēterburgā. 1818. gada novembrī RLC pārstāvji piedalījās Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes dibināšanā. Biedrības saimnieciskā dzīve, politisku iemeslu dēļ, panīka.
1920. gadā Rigas Lauksaimniecības centrālbiedrību pārdēvēja par Latvijas lauksaimniecības centrālbiedrību (LLC), sāka saņemt ievērojamas valsts subdīdijas. 1921. gadā ar LLC atbalstu dibināja Piensaimnieku Centrālo savienību, 1924. gadā Kaucmindē atklaja mājturības semināru, 1926. gadā nodibināja Mājturības sekciju, Valsts zvērināta mērnieka biroju un mājturības kursus skolotājiem, 1927. gadā – Priekuļu Lopkopības skolu, 1928. gadā – Latvijas Lauksaimniecības ekonomikas institūtu ar cenu biroju un Lauksaimniecības Tautas augstskolu. 1928. gadā centrālbiedrība sāka organizēt lauku jaunatnes mazpulkus un nodibināja Lauksaimniecības tautas augstskolu. Izdeva žurnālu “Latvijas lauksaimnieks”, sāka izdot “Lauksaimniecības tirgus ziņas” un izveidoja mazpulku organizaciju. LLC no valsts budžeta ik gadus sanema 120–150 000 latu dotāciju "agronomiskai palīdzībai" un 8–10 000 latu "kooperacijas veicinašanai". Bez LLC līdz 1933. gadam darbojās ari Kurzemes Lauksaimniecības centrālbiedrība, bet no 1928. lidz 1936. gadam – arī Zemgales Lauksaimniecības centrālbiedrība. 1935. gadā pēc t.s. Ulmaņa apvērsuma (1934.) Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība zaudēja pašpārvaldes brīvību un tika savā darbībā pakļauta Lauksaimniecības kameras uzraudzībai un administrēšanai, bet 1936. gadā likvidēta.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 232. lpp.
- Dr.hist. Strods H. Latvijas lauksaimniecības vēsture. - Zvaigzne: Rīga, 1992.
