Meki
fon Meki (von Meck, kr. фон Мекк) – vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Iekškrievijā (Tulas guberņā). Dzimtas Baltijas līnijas aizsākums meklējams XVI gs., kad Silēzijas kanclera dēls Jakobs fon Meks pārcēlās no Silēzijas uz Rīgu, kur 1569. gadā kļuva par pils kastelānu. Dzimtas virieši tradicionāli izvēlējās militāro karjeru, kalpojot Žečpospoļitas, Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijās. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas karaļa Kārļa XII miesassargs Frīdrihs Vilhelms fon Meks; viens no Krievijas impērijas dzelzceļa tīkla veidošanas uzsācējiem, saukts par "dzelzceļu karali", Karls fon Meks (vc. Karl Otto Georg von Meck, kr. Карл Фёдорович Фон Мекк, 1821-1876); mecenāte Naģežda fon Meka (kr. Надежда Филаретовна фон Мекк, 1831-1894); rakstniece Gaļina fon Meka (Галина Николаевна фон Мекк).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Slampes, Liepupes (Pernigel, 1726-1829), Mujānu, Ēveles u.c. muižas.
