Atšķirības starp "Merovingu dinastija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(13 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Merovingu dinastija''' - [[Franki|franku]] [[Karalis|karaļu]] dinastija, kas V-VIII. gs. valdīja mūsdienu Francijas teritorijā, [[Franku valsts|Franku valstī]].
+
'''Merovingi''' (fr. ''Mérovingiens'', angl. ''Merovingians'', vāc. ''Merowinger, Merovinger'', kr. ''Меровинги'') jeb '''garmatainie karaļi''' (lat. ''reges criniti'') - [[Franki|franku]] [[Karalis|karaļu]] dinastija, kas no V gs. līdz 751. gadam valdīja mūsdienu Francijas teritorijā, [[Franku valsts|Franku valstī]] un franku karalistēs. VII gs., kad Merovingu dinastija un tās [[Majordoms|majordomi]] bija stipri novājināti iekšējās cīņās, radās iespēja izvirzīties [[Karolingu dinastija]]i.
  
−
== Franku valdnieku uzskaitījums, kādu to dod Gregors no Tūras: ==
+
Par pirmo zināmo saliešu franku vadoni pieņemts uzskatīt Hilderiku (''Childeric'', vad. ~ 457.-481.), leģendārā Meroveja dēlu. Kā [[Senā Roma|Romas]] sabiedrotais, tas ar savu karadraudzi iekļāvās Egidija vadītajā romiešu karaspēkā karā ar [[vestgoti]]em, karoja Pāvila vadībā pret [[sakši]]em. Savukārt pirmais jau [[pMonarhs|valdnieka]] statusā bija viņa un Bazinas dēls [[Hlodvigs I, franku karalis|Hlodvigs]] (''Clovis'', pie varas apt. 481.-511.) kurš, panāca, ka 486. gadā viņu par konungu ievēl ripuaru (Reinas un Mozeles upju baseinu piekrastes zemes ap Ķelni un Trīru) franki (inspirējis to vadoņa Sigiberta Klibā slepkavību un sodījis slepkavas), pēc tam par vadoni viņu atzina saliešu franku vadoņa Harriha zemes, saliešu franku karaļa Ragnahara zemes ap Kambru, izveidojot vienotu franku agrīno valsti (lat. ''Regnum Francorum''). 496. gadā kaujā pie Tolbiakas sakāva [[Alemaņi|alemaņus]], paplašinot savus valdījumus līdz Reinai. Ap 498. gadu Hlodvigs kristījās, kļūstot par leģitīmu monarhu [[garīdzniecība]]s un galloromiešu [[aristokrātija]]s acīs. Īstenoja ekspansiju uz dienvidrietumiem, ilgstoši karojot ar vestgotiem, līdz tos galīgi sagrāva 507. gadā kaujā pie Vuaijē, pievienojot vestgotu zemes saviem valdījumiem. Par savu rezidenci Hlodvigs izvēlējās Parīzi. Sieva Hrodehilda ([[Burgundi|burgundu]] karaļa Gundobada brāļameita), dēli: Teodorihs, Hlodomers, Hildeberts un Lotars. Pēc Hlodviga I nāves valsts tika sadalīta 4 daļās ar valdnieku rezidencēm Reimsā (Teodorihs, valda 511.-534.), Orleānā (Hlodomers, valda 511.-524.), Parīzē (Hildeberts, valda 511.-558.) un Suasonā (Lotars I, valda 511.-561.), izveidojot 4 suverēnas karalistes. Visas 4 franku karalistes savā starpā sadarbojās, kopīgi karojot ar burgundiem (520.-530.), līdz izdevās tos sakaut un paklaut, kā arī atņemt karā ar [[Bizantijas impērija|Bizantijas impēriju]] aizņemtajiem [[ostgoti]]em Provansu. 558. gadā Lotaram I izdevās pakļaut brāļu zemes, atjaunojot vienotu valsti, taču arī viņam bija dēli - visa valsts tika uzskatīta par monarha īpašumu, -  kā rezultātā pēc Lotara nāves valsts tika sadalīta 3 karalistēs: [[Burgundijas karaliste|Burgundijā]] (valsts austrumdaļa, bijušās burgundu valsts zemes), [[Austrāzijas karaliste|Austrāzijā]] (valsts ziemeļaustrumu zemes, tai skaitā senās franku zemes Reinas un Māsas krastos) un [[Neistrijas karaliste|Neistrijā]] (ziemeļrietumu zemes ar centru Parīzē). Dienvidrietumos bija Akvitānija, kas bija visu trīs karaļu kopīgs valdījums. Šī zemju dalīšana un vēlme atkal tās apvienot izraisīja virkni savstarpēju asinainu konfliktu un sazvērestību, kas novājināja visu Galliju. Piemēram, pēc Hlodomera nāves tā brāļi Hildeberts un Lotars lika nogalināt mazgadīgos brāļadēlus Teodobaldu un Guntaru, bet vecākais dēls Hlodovalds no nāves paglābās, kļūdams par garīdznieku un atteikdamies no laicīgās varas. Bez tam spēkā bija asinsatriebības likums, kura uzskatāmākais piemērs ir 40 gadus (575.-613.) ilgušais konflikts starp karalieni Neistrijas karalieni Fredegondu un Austrāzijas karalieni Brunhildi (beigu beigās Fredegondas dēlam Lotaram II - valda 613.-628. - izdevās Austrāziju sagraut un Brunhildi nogalināt).
  
−
==== Saliešu franku vadoņi pirms Merovingiem ====
+
Pēc Lotara II nāves tā varu mantoja viņa dēli Dagoberts un Hariberts. Dagoberts savā valdīšanas laikā (629.-639.) atkal nostiprināja karaļa varas prestižu, īstenoja veiksmīgu ārējo ekspansiju, pakļaujot alemaņu zemes, veicot veiksmīgus iekarojumus Pāralpu Gallijā, aiz Pirenejiem, [[Slāvi|slāvu]] zemēs Centrāleiropā, uz laiku pakļāva Bretaņas pussalu. Pēc Dagoberta nāves franku zemēs reālā vara nonāca [[Majordoms|majordomu]] rokās, aizsākot t.s. "slinko karaļu" periodu, kad monarhi valsts pārvaldē un politikā praktiski neiejaucās, vairāk esot varas sakralitātes iemiesojums un simbols ("garmataino karaļu" harismātiskā sakralitāte bija tik liela, ka neveiksmīgs bija majordoma mēģinājums izraidīt Dagobertu II uz Īriju, bet kad majordoms Grimons gāza no troņa Dagoberta II dēlu Sigibertu, [[bruņniecība]], to uzzinot, majordomu nogalināja bez tiesas). Turpmākajos gadsimtos apvērsumu monarhu sakrālais statuss tika izmantots politiskajā cīņā, piemēram, pēc Austrāzijas sakāves karā ar Neistriju, karalis tika aizvests gustā uz Parīzi, kas nozīmēja Austrāzijas patstāvības zaudēšanu.
  
 +
VII gs. otrajā pusē franku valsts atkal sašķēlās vairākās karalistēs, līdz VIII gs. pirmajā trešdaļā to apvienoja Neistrijas majordoms Karls Martells (kurš, ieguvis varu, tomēr pieņēma tikai vicekaraļa titulu). Tikai tā dēls majordoms Pipins Īsais uzdrošinājās likvidēt Merovingu varu arī ''de iure'' - pēc ilgstošām diplomātiskām sarunām, saņēmis [[Pāvests|pāvesta]] atbalstu, 751. gadā Pipins ieslodzīja Hilderiku III klosterī, piespiežot to dot garīdznieka zvērestu, un pats kronējās par karali, aizsākot [[Karolingu dinastija|Karolingu dinastiju]] franku valsts tronī.
 +
 +
{| cellpadding="3" cellspacing="3" align="center" style="font-size: 95%;"
 +
| colspan=4 align="center" style="background:WhiteSmoke;"| <span style="font-size: 110%;">'''Merovingu dinastijas valdnieku uzskaitījuma tabula'''
 +
|-
 +
| colspan=4 align="center" style="background:WhiteSmoke;"| mītiskie franku vadoņi
 +
|-
 +
|colspan=4|
 +
* [[Rihimers, franku vadonis|Rihimers]] (IV-V gs. mija)
 +
* [[Teodomers, franku vadonis|Teodomers]], Rihimera dēls (V gs.)
 +
* [[Hlodions, franku vadonis|Hlodions]] (V gs.) - Fredegars liecina, ka Hlodions bijis Teodomera dēls.
 +
* [[Merovejs, franku vadonis|Merovejs]] (vad. ~440.-457.) iespējams, Hlodiona dēls vai radinieks. No viņa vārda radies visas dinastijas apzīmējums.
 +
----
 +
* [[Hilderiks I, franku vadonis|Hilderiks I]] (vad. ~457.-481.)
 +
 +
|-
 +
| colspan=4 align="center" style="background:WhiteSmoke;"| Franku karaliste
 +
|-
 +
|colspan=4|
 +
* [[Hlodvigs I, franku karalis|Hlodvigs I]] (vad. ~481.-511.)
 +
 +
Pēc Hlodviga I nāves valsts tika sadalīta 4 daļās starp tā dēliem ar valdnieku rezidencēm Reimsā, Orleānā, Parīzē un Suasonā, izveidojot 4 suverēnas karalistes.
 +
|-
 +
|style="background:WhiteSmoke;" align="center" width="25%"|Suasonas karaliste
 +
|style="background:WhiteSmoke;" align="center" width="25%"|Parīzes karaliste
 +
|style="background:WhiteSmoke;" align="center" width="25%"|Orleānas karaliste
 +
|style="background:WhiteSmoke;" align="center" width="25%"|Reimsas karaliste
 +
|-
 +
|valign="top"|
 +
* [[Lotars I, Suasonas karalis|Lotars I]] (valda 511.-561.)
 +
|valign="top"|
 +
* [[Hildeberts I, Parīzes un Orleānas karalis|Hildeberts I]] (valda 511.-558.)
 +
|valign="top"|
 +
* [[Hlodomers, Orleānas karalis|Hlodomers]] (valda 511.-524.)
 +
* [[Hildeberts I, Parīzes un Orleānas karalis|Hildeberts I]] (valda 524.-558.)
 +
|valign="top"|
 +
* [[Teodorihs I, Reimsas karalis|Teodorihs I]] (valda 511.-534.)
 +
* [[Teodoberts I, Reimas karalis|Teodoberts I]] (valda 534.-548.)
 +
* [[Teodobalds, Reimsas karalis|Teodobalds]] (valda 548.-555.)
 +
|-
 +
|colspan=4|
 +
 +
558. gadā Lotaram I izdevās pakļaut brāļu zemes, atjaunojot vienotu valsti, taču arī viņam bija četri dēli - visa valsts tika uzskatīta par monarha īpašumu, - kā rezultātā pēc Lotara nāves no valsts tika atdalītas 3 karalistes: Burgundijā, Austrāzijā un Neistrijā.
 +
 +
|-
 +
|style="background:WhiteSmoke;" align="center" width="25%"|Suasonas jeb Neistrijas karaliste
 +
|style="background:WhiteSmoke;" align="center" width="25%"|Parīzes karaliste
 +
|style="background:WhiteSmoke;" align="center" width="25%"|Orleānas jeb Burgundijas karaliste
 +
|style="background:WhiteSmoke;" align="center" width="25%"|Mecas jeb Austrāzijas karaliste
 +
|-
 +
|valign="top"|
 +
* [[Hilperiks I, Neistrijas karalis|Hilperiks I]] (valda 561.-584.)
 +
* [[Lotars II, franku karalis|Lotars II]] (valda 584.-629.)
 +
|valign="top"|
 +
* [[Hariberts I, Parīzes karalis|Hariberts I]] (valda 561.-567.)
 +
* [[Hilperiks I, Parīzes karalis|Hilperiks I]] (valda 567.-584.)
 +
* [[Lotars II, Parīzes karalis|Lotars II]] (valda 584.-629.)
 +
|valign="top"|
 +
* [[Guntramns, Burgundijas karalis|Guntramns]] (valda 561.-592.)
 +
* [[Hildeberts II, Burgundijas un Austrāzijas karalis|Hildeberts II]] (valda 592.-595.)
 +
* [[Teodorihs II, Burgundijas un Austrāzijas karalis|Teodorihs II]] (valda 595.-613.)
 +
* [[Sigiberts II, Burgundijas un Austrāzijas karalis|Sigiberts II]] (valda 613.)
 +
|valign="top"|
 +
* [[Sigiberts I, Austrāzijas karalis|Sigiberts I]] (valda 561.-575.)
 +
* [[Hildeberts II, Burgundijas un Austrāzijas karalis|Hildeberts II]] (valda 575.-595.)
 +
* [[Teodoberts II, Austrāzijas karalis|Teodoberts II]] (valda 595.-612.)
 +
* [[Teodorihs II, Burgundijas un Austrāzijas karalis|Teodorihs II]] (valda 612.-613.)
 +
* [[Sigiberts II, Burgundijas un Austrāzijas karalis|Sigiberts II]] (valda 613.)
 +
|-
 +
|colspan=4|
 +
|-
 +
|colspan=4|
 +
 +
613. gadā Lotars II pakļāva Burgundiju un Austrāziju, izveidojot vienotu franku valsti. Taču jau savas dzīves laikā atdeva Austrāzijas troni savam dēlam Dagobertam. Bet pēc Lotara un Dagoberta nāves franku karaliste atkal tika sadalīta.
 +
 +
{| cellpadding="3" cellspacing="3" width="100%" align="center"
 +
|-
 +
|style="background:WhiteSmoke;" width="33%"|Neistrijas un Burgundijas karaliste
 +
|style="background:WhiteSmoke;" width="34%"|Akvitānijas karaliste
 +
|style="background:WhiteSmoke;" width="33%"|Austrāzijas karaliste
 +
|-
 +
|valign="top"|
 +
* [[Lotars II, franku karalis|Lotars II]] (valda 584.-629.)
 +
* [[Dagoberts I, franku karalis|Dagoberts I]] (valda 629.-639.)
 +
|valign="top"|
 +
* [[Lotars II, franku karalis|Lotars II]] (valda 584.-629.)
 +
* [[Hariberts II, Akvitānijas karalis|Hariberts II]] (valda 629.-632.)
 +
* [[Hilperiks, Akvitānijas karalis|Hilperiks]] (bvalda 632.)
 +
* [[Dagoberts I, franku karalis|Dagoberts I]] (valda 632.-639.)
 +
|valign="top"|
 +
* [[Dagoberts I, franku karalis|Dagoberts I]] (valda 623.-634.)
 +
* [[Sigiberts III, Austrāzijas karalis|Sigiberts III]] (valda 634.-656.)
 +
|}
 +
|-
 +
|colspan=4|
 +
{| cellpadding="3" cellspacing="3" width="100%"
 +
|-
 +
|style="background:WhiteSmoke;" align="center" width="33%"|Neistrijas un Burgundijas karaliste
 +
|style="background:WhiteSmoke;" align="center" width="34%"|Austrāzijas karaliste
 +
|-
 +
|valign="top"|
 +
* [[Hlodvigs II, Neistrijas un Burgundijas karalis|Hlodvigs II]] (valda 639.-657.)
 +
* [[Lotars III, franku karalis|Lotars III]] (valda 658.-673.)
 +
* [[Teodorihs III, Neistrijas un Burgundijas karalis|Teodorihs III]] (valda 673. un 675.-691.)
 +
* [[Hilderiks II, franku karalis|Hilderiks II]] (valda 673.-675.)
 +
|valign="top"|
 +
* [[Sigiberts III, Austrāzijas karalis|Sigiberts III]] (valda 634.-656.)
 +
* [[Hildeberts, Austrāzijas karalis|Hildeberts]] (valda 656.-661.)
 +
* [[Lotars III, , frankus karalis|Lotars III]] ([[661]]—[[662]])
 +
* [[Hilderiks II, franku karalis|Hilderiks II]] (valda 662.-675.)
 +
* [[Hlodvigs III, Austrāzijas karalis|Hlodvigs III]] (valda 675.-676.)
 +
* [[Dagoberts II, Austrāzijas karalis|Dagoberts II]] (valda 676.-679.)
 +
|}
 +
|-
 +
| colspan=4 align="center" style="background:WhiteSmoke;"| Franku karaliste
 +
|-
 +
|colspan=4|
 +
* [[Hlodvigs IV, franku karalis|Hlodvigs IV]] (valda 691.-695.)
 +
* [[Hildeberts III, franku karalis|Hildeberts III]] (valda 695.-711.)
 +
* [[Dagoberts III, franku karalis|Dagoberts III]] (valda 711.-715.)
 +
|-
 +
|colspan=4|
 +
{| cellpadding="3" cellspacing="3" width="100%"
 +
|-
 +
|style="background:WhiteSmoke;" align="center" width="33%"|Neistrijas un Burgundijas karaliste
 +
|style="background:WhiteSmoke;" align="center" width="34%"|Austrāzijas karaliste
 +
|-
 +
|valign="top"|
 +
* [[Hilperiks II, franku karalis|Hilperiks II]] (valda 715.-721.)
 +
|valign="top"|
 +
* [[Hilperiks II, franku karalis|Hilperiks II]] (valda 715.-717 un 720.-721.)
 +
* [[Lotars IV,Austrāzijas karalis|Lotars IV]] (valda 717.-720.)
 +
|}
 +
|-
 +
| colspan=4 align="center" style="background:WhiteSmoke;"| Franku karaliste
 +
|-
 +
|colspan=4|
 +
* [[Teodorihs IV, franku karalis|Teodorihs IV]] (valda 720.-737.)
 +
* bezkaraļu periods no 737. līdz 743. gadam
 +
* [[Hilderiks III, franku karalis|Hilderiks III]] (valda 743.-751.)
 +
|-
 +
|}
 +
 +
'''Franku valdnieku uzskaitījums, kādu to dod Gregors no Tūras:'''<ref>[http://www.vostlit.info/haupt-Dateien/index-Dateien/G.phtml?id=2044 Григорий Турский. Генеалогические сведения о франкских королях.]</ref>
 
* Rihimers (IV-V gs. mija)
 
* Rihimers (IV-V gs. mija)
 
* Teodomers, Rihimera dēls (V gs.)
 
* Teodomers, Rihimera dēls (V gs.)
 
* Hlodions (V gs.) - Fredegars liecina, ka Hlodions bijis Teodomera dēls.
 
* Hlodions (V gs.) - Fredegars liecina, ka Hlodions bijis Teodomera dēls.
−
 
+
* Merovejs (''Merovech'', V gs.) - iespējams, Hlodiona dēls vai radinieks. No viņa vārda radies visas dinastijas apzīmējums.
−
==== Merovingi ====
 
−
 
 
−
* Merovejs (''Merovech'', V gs.) - iespējams, Hlodiona dēls vai radinieks.
 
 
* Hilderiks I, Meroveja dēls (''Childeric'', valda 457.-481.), sieva Bazina
 
* Hilderiks I, Meroveja dēls (''Childeric'', valda 457.-481.), sieva Bazina
−
* Hlodvigs I, Hilderika dēls (''Clovis'', valda 481.-511.), sieva Hrodehilda (burgundu karaļa Gundobada brāļameita), dēli: Teodorihs, Hlodomers, Hildeberts un Lotars. Paplašinot savu valdījumu robežas, Hlodvigs I sagrāba ripuaru franku karaļa Sigiberta Klibā zemes ap Ķelni un Trīru, saliešu franku vadoņa Harriha zemes, saliešu franku karaļa Ragnahara zemes ap Kambru. Pēc Hlodviga I nāves valsts tika sadalīta 4 daļās.
+
* [[Hlodvigs I, franku karalis|Hlodvigs I]], Hilderika dēls (''Clovis'', valda 481.-511.), sieva Hrodehilda (burgundu karaļa Gundobada brāļameita), dēli: Teodorihs, Hlodomers, Hildeberts un Lotars. Paplašinot savu valdījumu robežas, Hlodvigs I sagrāba ripuaru (Reinas un Mozeles upju baseinu piekrastes) franku karaļa Sigiberta Klibā zemes ap Ķelni un Trīru, saliešu franku vadoņa Harriha zemes, saliešu franku karaļa Ragnahara zemes ap Kambru. Pēc Hlodviga I nāves valsts tika sadalīta 4 daļās.
 
* Teodorihs I, Hlodviga dēls, Austrāzijas (ziemeļaustrumu daļa) karalis (511.-534.).
 
* Teodorihs I, Hlodviga dēls, Austrāzijas (ziemeļaustrumu daļa) karalis (511.-534.).
 
** Teodoberts, Teodoriha dēls, Austrāzijas karalis (534.-548.). Sievas: galloromiete Deoterija, pēc tam langobardu karaļa Vahona meita Vizigarda.
 
** Teodoberts, Teodoriha dēls, Austrāzijas karalis (534.-548.). Sievas: galloromiete Deoterija, pēc tam langobardu karaļa Vahona meita Vizigarda.
25. rindiņa: 166. rindiņa:
 
** Hilperiks, Lotara un Aregundas dēls, Lotara pamatvaldījumu (t.i. nākotnē [[Neistrija]]s) karalis (561.-584.) ar galvaspilsētu Suasonā. Sievas: Audovera (dēli Teodoberts, Merovejs, Hlodvigs - visi miruši tēva dzīves laikā, - un meita Bazina, vēlāk mūķene Puatjē klosterī), vestgotu karaļa Atanagilda meita Halsvinta un bijusī kalpone Fredegonda (dēls Lotars un meita Rigunta). 575. gadā pēc Sigiberta nāves pievienoja saviem valdījumiem Tūru un Puatjē.
 
** Hilperiks, Lotara un Aregundas dēls, Lotara pamatvaldījumu (t.i. nākotnē [[Neistrija]]s) karalis (561.-584.) ar galvaspilsētu Suasonā. Sievas: Audovera (dēli Teodoberts, Merovejs, Hlodvigs - visi miruši tēva dzīves laikā, - un meita Bazina, vēlāk mūķene Puatjē klosterī), vestgotu karaļa Atanagilda meita Halsvinta un bijusī kalpone Fredegonda (dēls Lotars un meita Rigunta). 575. gadā pēc Sigiberta nāves pievienoja saviem valdījumiem Tūru un Puatjē.
 
*** Lotars II, Hilperika un Fredegondas dēls, Neistrijas karalis (584.-629.), pēc karalienes Brunhildes nāves visas apvienotās franku valsts karalis (613.-629.).
 
*** Lotars II, Hilperika un Fredegondas dēls, Neistrijas karalis (584.-629.), pēc karalienes Brunhildes nāves visas apvienotās franku valsts karalis (613.-629.).
−
** Guntramns, Lotara un Ingundas dēls, bijušo Hlodomera valdījumu (Burgundijas) karalis (561.-592. vai 593.) ar galvaspilsētu Orleānā. Sievas: bijusī kalpone Veneranda (dēls Gundobads, noindēts pēc magnatrūdes rīkojuma), Magnatrūde, Austrigilde (dēli Lotars un Hlodomers, abi miruši tēva dzīves laikā, meita Hlodozinda).
+
** Guntramns, Lotara un Ingundas dēls, bijušo Hlodomera valdījumu (Burgundijas) karalis (561.-592. vai 593.) ar galvaspilsētu Orleānā. Sievas: bijusī kalpone Veneranda (dēls Gundobads, noindēts pēc Magnatrūdes rīkojuma), Magnatrūde, Austrigilde (dēli Lotars un Hlodomers, abi miruši tēva dzīves laikā, meita Hlodozinda).
 +
 
 +
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 +
 
 +
{{atsauces}}
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/66798/Меровинги Меровинги - Academic dictionaries and encyclopedias]
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article075668.html Значение слова "Меровинги" в Большой Советской Энциклопедии]
 +
* [http://www.krugosvet.ru/enc/istoriya/MEROVINGI.html Меровинги - Онлайн Энциклопедия «Кругосвет»]
 +
* [http://www.vehi.net/brokgauz/all/066/66266.shtml Меровинги - Библиотека «Вехи»]
 
* [http://www.arhitekto.ru/txt/2razv45.shtml Правление династиии Меровингов]
 
* [http://www.arhitekto.ru/txt/2razv45.shtml Правление династиии Меровингов]
 +
* [http://vivl.ru/dynasty/dynasty1.php Королевские династии Меровингов, Каролингов, Капетингов]
 +
* [http://www.sedmitza.ru/text/441049.html Династия Меровингов. Хлодвиг. // В.В. Карева. История Средних веков.]
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000119/st118.shtml Таблица - Франкские короли из династии Меровингов]
  
 
[[Kategorija:Eiropas monarhu dinastijas]]
 
[[Kategorija:Eiropas monarhu dinastijas]]

Pašreizējā versija, 2009. gada 2. oktobris, plkst. 15.10

Merovingi (fr. Mérovingiens, angl. Merovingians, vāc. Merowinger, Merovinger, kr. Меровинги) jeb garmatainie karaļi (lat. reges criniti) - franku karaļu dinastija, kas no V gs. līdz 751. gadam valdīja mūsdienu Francijas teritorijā, Franku valstī un franku karalistēs. VII gs., kad Merovingu dinastija un tās majordomi bija stipri novājināti iekšējās cīņās, radās iespēja izvirzīties Karolingu dinastijai.

Par pirmo zināmo saliešu franku vadoni pieņemts uzskatīt Hilderiku (Childeric, vad. ~ 457.-481.), leģendārā Meroveja dēlu. Kā Romas sabiedrotais, tas ar savu karadraudzi iekļāvās Egidija vadītajā romiešu karaspēkā karā ar vestgotiem, karoja Pāvila vadībā pret sakšiem. Savukārt pirmais jau valdnieka statusā bija viņa un Bazinas dēls Hlodvigs (Clovis, pie varas apt. 481.-511.) kurš, panāca, ka 486. gadā viņu par konungu ievēl ripuaru (Reinas un Mozeles upju baseinu piekrastes zemes ap Ķelni un Trīru) franki (inspirējis to vadoņa Sigiberta Klibā slepkavību un sodījis slepkavas), pēc tam par vadoni viņu atzina saliešu franku vadoņa Harriha zemes, saliešu franku karaļa Ragnahara zemes ap Kambru, izveidojot vienotu franku agrīno valsti (lat. Regnum Francorum). 496. gadā kaujā pie Tolbiakas sakāva alemaņus, paplašinot savus valdījumus līdz Reinai. Ap 498. gadu Hlodvigs kristījās, kļūstot par leģitīmu monarhu garīdzniecības un galloromiešu aristokrātijas acīs. Īstenoja ekspansiju uz dienvidrietumiem, ilgstoši karojot ar vestgotiem, līdz tos galīgi sagrāva 507. gadā kaujā pie Vuaijē, pievienojot vestgotu zemes saviem valdījumiem. Par savu rezidenci Hlodvigs izvēlējās Parīzi. Sieva Hrodehilda (burgundu karaļa Gundobada brāļameita), dēli: Teodorihs, Hlodomers, Hildeberts un Lotars. Pēc Hlodviga I nāves valsts tika sadalīta 4 daļās ar valdnieku rezidencēm Reimsā (Teodorihs, valda 511.-534.), Orleānā (Hlodomers, valda 511.-524.), Parīzē (Hildeberts, valda 511.-558.) un Suasonā (Lotars I, valda 511.-561.), izveidojot 4 suverēnas karalistes. Visas 4 franku karalistes savā starpā sadarbojās, kopīgi karojot ar burgundiem (520.-530.), līdz izdevās tos sakaut un paklaut, kā arī atņemt karā ar Bizantijas impēriju aizņemtajiem ostgotiem Provansu. 558. gadā Lotaram I izdevās pakļaut brāļu zemes, atjaunojot vienotu valsti, taču arī viņam bija dēli - visa valsts tika uzskatīta par monarha īpašumu, - kā rezultātā pēc Lotara nāves valsts tika sadalīta 3 karalistēs: Burgundijā (valsts austrumdaļa, bijušās burgundu valsts zemes), Austrāzijā (valsts ziemeļaustrumu zemes, tai skaitā senās franku zemes Reinas un Māsas krastos) un Neistrijā (ziemeļrietumu zemes ar centru Parīzē). Dienvidrietumos bija Akvitānija, kas bija visu trīs karaļu kopīgs valdījums. Šī zemju dalīšana un vēlme atkal tās apvienot izraisīja virkni savstarpēju asinainu konfliktu un sazvērestību, kas novājināja visu Galliju. Piemēram, pēc Hlodomera nāves tā brāļi Hildeberts un Lotars lika nogalināt mazgadīgos brāļadēlus Teodobaldu un Guntaru, bet vecākais dēls Hlodovalds no nāves paglābās, kļūdams par garīdznieku un atteikdamies no laicīgās varas. Bez tam spēkā bija asinsatriebības likums, kura uzskatāmākais piemērs ir 40 gadus (575.-613.) ilgušais konflikts starp karalieni Neistrijas karalieni Fredegondu un Austrāzijas karalieni Brunhildi (beigu beigās Fredegondas dēlam Lotaram II - valda 613.-628. - izdevās Austrāziju sagraut un Brunhildi nogalināt).

Pēc Lotara II nāves tā varu mantoja viņa dēli Dagoberts un Hariberts. Dagoberts savā valdīšanas laikā (629.-639.) atkal nostiprināja karaļa varas prestižu, īstenoja veiksmīgu ārējo ekspansiju, pakļaujot alemaņu zemes, veicot veiksmīgus iekarojumus Pāralpu Gallijā, aiz Pirenejiem, slāvu zemēs Centrāleiropā, uz laiku pakļāva Bretaņas pussalu. Pēc Dagoberta nāves franku zemēs reālā vara nonāca majordomu rokās, aizsākot t.s. "slinko karaļu" periodu, kad monarhi valsts pārvaldē un politikā praktiski neiejaucās, vairāk esot varas sakralitātes iemiesojums un simbols ("garmataino karaļu" harismātiskā sakralitāte bija tik liela, ka neveiksmīgs bija majordoma mēģinājums izraidīt Dagobertu II uz Īriju, bet kad majordoms Grimons gāza no troņa Dagoberta II dēlu Sigibertu, bruņniecība, to uzzinot, majordomu nogalināja bez tiesas). Turpmākajos gadsimtos apvērsumu monarhu sakrālais statuss tika izmantots politiskajā cīņā, piemēram, pēc Austrāzijas sakāves karā ar Neistriju, karalis tika aizvests gustā uz Parīzi, kas nozīmēja Austrāzijas patstāvības zaudēšanu.

VII gs. otrajā pusē franku valsts atkal sašķēlās vairākās karalistēs, līdz VIII gs. pirmajā trešdaļā to apvienoja Neistrijas majordoms Karls Martells (kurš, ieguvis varu, tomēr pieņēma tikai vicekaraļa titulu). Tikai tā dēls majordoms Pipins Īsais uzdrošinājās likvidēt Merovingu varu arī de iure - pēc ilgstošām diplomātiskām sarunām, saņēmis pāvesta atbalstu, 751. gadā Pipins ieslodzīja Hilderiku III klosterī, piespiežot to dot garīdznieka zvērestu, un pats kronējās par karali, aizsākot Karolingu dinastiju franku valsts tronī.

Merovingu dinastijas valdnieku uzskaitījuma tabula
mītiskie franku vadoņi
  • Rihimers (IV-V gs. mija)
  • Teodomers, Rihimera dēls (V gs.)
  • Hlodions (V gs.) - Fredegars liecina, ka Hlodions bijis Teodomera dēls.
  • Merovejs (vad. ~440.-457.) iespējams, Hlodiona dēls vai radinieks. No viņa vārda radies visas dinastijas apzīmējums.
Franku karaliste

Pēc Hlodviga I nāves valsts tika sadalīta 4 daļās starp tā dēliem ar valdnieku rezidencēm Reimsā, Orleānā, Parīzē un Suasonā, izveidojot 4 suverēnas karalistes.

Suasonas karaliste Parīzes karaliste Orleānas karaliste Reimsas karaliste

558. gadā Lotaram I izdevās pakļaut brāļu zemes, atjaunojot vienotu valsti, taču arī viņam bija četri dēli - visa valsts tika uzskatīta par monarha īpašumu, - kā rezultātā pēc Lotara nāves no valsts tika atdalītas 3 karalistes: Burgundijā, Austrāzijā un Neistrijā.

Suasonas jeb Neistrijas karaliste Parīzes karaliste Orleānas jeb Burgundijas karaliste Mecas jeb Austrāzijas karaliste

613. gadā Lotars II pakļāva Burgundiju un Austrāziju, izveidojot vienotu franku valsti. Taču jau savas dzīves laikā atdeva Austrāzijas troni savam dēlam Dagobertam. Bet pēc Lotara un Dagoberta nāves franku karaliste atkal tika sadalīta.

Neistrijas un Burgundijas karaliste Akvitānijas karaliste Austrāzijas karaliste
Neistrijas un Burgundijas karaliste Austrāzijas karaliste
Franku karaliste
Neistrijas un Burgundijas karaliste Austrāzijas karaliste
Franku karaliste

Franku valdnieku uzskaitījums, kādu to dod Gregors no Tūras:[1]

  • Rihimers (IV-V gs. mija)
  • Teodomers, Rihimera dēls (V gs.)
  • Hlodions (V gs.) - Fredegars liecina, ka Hlodions bijis Teodomera dēls.
  • Merovejs (Merovech, V gs.) - iespējams, Hlodiona dēls vai radinieks. No viņa vārda radies visas dinastijas apzīmējums.
  • Hilderiks I, Meroveja dēls (Childeric, valda 457.-481.), sieva Bazina
  • Hlodvigs I, Hilderika dēls (Clovis, valda 481.-511.), sieva Hrodehilda (burgundu karaļa Gundobada brāļameita), dēli: Teodorihs, Hlodomers, Hildeberts un Lotars. Paplašinot savu valdījumu robežas, Hlodvigs I sagrāba ripuaru (Reinas un Mozeles upju baseinu piekrastes) franku karaļa Sigiberta Klibā zemes ap Ķelni un Trīru, saliešu franku vadoņa Harriha zemes, saliešu franku karaļa Ragnahara zemes ap Kambru. Pēc Hlodviga I nāves valsts tika sadalīta 4 daļās.
  • Teodorihs I, Hlodviga dēls, Austrāzijas (ziemeļaustrumu daļa) karalis (511.-534.).
    • Teodoberts, Teodoriha dēls, Austrāzijas karalis (534.-548.). Sievas: galloromiete Deoterija, pēc tam langobardu karaļa Vahona meita Vizigarda.
      • Teodobalds, Teodoberta dēls, Austrāzijas karalis (548.-555.). Sieva Vuldetrada.
  • Hlodomers, Hlodviga un Hrodehildas dēls, franku zemju ap Orleānu karalis (511.-524.). Dēli Teodobalds, Guntars (pēc to tēva nāves nogalināti pēc viņu tēvoču Hildeberta un Lotara pavēles) un Hlodovalds (kļuva par garīdznieku).
  • Hildeberts I, Hlodviga un Hrodehildas dēls, franku zemju ap Parīzi, Buržē un Overņu karalis (511.-558.). Sieva Vultrogota. Divas meitas. Kopā ar brāli Lotaru 524. gadā sadalīja Hlodomera zemes. 534. gadā iekaroja Burgundiju.
  • Lotars I, Hlodviga un Hrodehildas dēls, zemju ap Suasonu karalis (511.-561.). Sievas: Radegunda, tīringu karaļa Bertahara meita (kļuva par abati Puatjē), Hunzina (dēls Hramns), Ingunda (dēli: Guntars, Hilderiks, Hariberts, Guntramns, Sigiberts; meita Hlodizinda, apprecējās ar langobardu karali Alboinu), Aregunda (dēls Hilperiks). 524. gadā palielināja savus valdījumus uz sagrābto Hlodomera zemju rēķina. Pēc savu brāļu nāves sagrāba to zemes, atkal izveidojot vienu valsti. Lielākā daļa dēlu mira jau mazotnē, bet 4 pieaugušie dēli - Hariberts, Guntramns, Sigiberts un Hilperiks, - pēc tēva nāves sadalīja karalisti 4 daļās.
    • Hariberts, Lotara un Ingundas dēls, bijušās Hildeberta I karalistes ar galvaspilsētu Parīzē, kā arī Tūras karalis (561.-567.). Sievas: Teodogilda, Merofleda, pēc tam tās māsa Markoveifa. Meitas: Berta (apprecējās ar Kentas karali Etelbertu), Bertefleda (mūķene Tūras klosterī), Hrodehilda (mūķene Puatjē klosterī).
    • Sigiberts, Lotara un Ingundas dēls, bijušās Teodoriha I karalistes (Austrāzijas) karalis (561.-575.) ar galvaspilsētu Reimsā. Sieva Brunhilde, vestgotu karaļa Atanagilda meita. Dēls Hildeberts. Meitas: Hlodizinda un Ingunda (apprecējās ar Hermenegildu, vestgotu karaļa Atanagilda dēlu). Pēc Hariberta nāves 567. gadā pievienoja saviem valdījumiem Tūru un Puatjē.
      • Hildeberts II, Sigiberta un Brunhildes dēls, Austrāzijas karalis (575.-595.). Sieva Faileuba. Dēli Teodoberts un Teodorihs. Pēc Guntramna nāves pievienoja saviem valdījumiem Burgundiju.
    • Hilperiks, Lotara un Aregundas dēls, Lotara pamatvaldījumu (t.i. nākotnē Neistrijas) karalis (561.-584.) ar galvaspilsētu Suasonā. Sievas: Audovera (dēli Teodoberts, Merovejs, Hlodvigs - visi miruši tēva dzīves laikā, - un meita Bazina, vēlāk mūķene Puatjē klosterī), vestgotu karaļa Atanagilda meita Halsvinta un bijusī kalpone Fredegonda (dēls Lotars un meita Rigunta). 575. gadā pēc Sigiberta nāves pievienoja saviem valdījumiem Tūru un Puatjē.
      • Lotars II, Hilperika un Fredegondas dēls, Neistrijas karalis (584.-629.), pēc karalienes Brunhildes nāves visas apvienotās franku valsts karalis (613.-629.).
    • Guntramns, Lotara un Ingundas dēls, bijušo Hlodomera valdījumu (Burgundijas) karalis (561.-592. vai 593.) ar galvaspilsētu Orleānā. Sievas: bijusī kalpone Veneranda (dēls Gundobads, noindēts pēc Magnatrūdes rīkojuma), Magnatrūde, Austrigilde (dēli Lotars un Hlodomers, abi miruši tēva dzīves laikā, meita Hlodozinda).

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Григорий Турский. Генеалогические сведения о франкских королях.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Merovingu_dinastija&oldid=21017"