Atšķirības starp "Otrā Rīgas savstarpējā ugunsapdrošināšanas biedrība" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Otrā Rīgas savstarpējā ugunsapdrošināšanas biedrība''' - [[uguns kase]] Rīgā, [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], paredzēta tiem namīpašniekiem, kuru nami atradās ārpus pilsētas vaļņiem, priekšpilsētās (no 1559. līdz 1812.gadam Rīgas priekšpilsētas nodegušas 8 reizes). Biedrības priekšsēdētāju ievēlēja rāte, bet pārējos locekļus – biedru kopsapulce. Administrācija ievēlēta uz 3 gadiem. Balss tiesības gan bijušas tikai tiem apdrošinātajiem, kuru īpašuma vērtība bijusi ne mazāka par 2000 dālderiem. Iestāšanāsun izstāšanās brīvprātīga, tikai pirms izstāšanās biedrībā bijis jābūt vismaz 3 gadus. | + | '''Otrā Rīgas savstarpējā ugunsapdrošināšanas biedrība''' - [[uguns kase]] Rīgā, [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], paredzēta tiem namīpašniekiem, kuru nami atradās ārpus pilsētas vaļņiem, priekšpilsētās (no 1559. līdz 1812.gadam Rīgas priekšpilsētas nodegušas 8 reizes), kas savu darbību uzsāka 1804. gada 6. decembrī. Biedrības priekšsēdētāju ievēlēja rāte, bet pārējos locekļus – biedru kopsapulce. Administrācija ievēlēta uz 3 gadiem. Balss tiesības gan bijušas tikai tiem apdrošinātajiem, kuru īpašuma vērtība bijusi ne mazāka par 2000 dālderiem. Iestāšanāsun izstāšanās brīvprātīga, tikai pirms izstāšanās biedrībā bijis jābūt vismaz 3 gadus. |
| − | Atsaukdamās uz vairākām sūdzībām, valdība 1797. gadā atsūtīja priekšrakstu [[Rīgas rāte]]i, lai tā iesniedz savus priekšlikumus saistībā ar stāvokli priekšpilsētās. Rīgas rātskungs Bulmerings izveidoja priekšpilsētu iedzīvotāju pārstāvju komisiju, kas ieteikusi dibināt priekšpilsētu uguns apdrošināšanas biedrību. Rāte šo atzinumu pie ēmaņun iesniedza attiecīgu ziņojumu [[Vidzemes guberņa]]s pārvaldei. | + | Atsaukdamās uz vairākām sūdzībām, valdība 1797. gadā atsūtīja priekšrakstu [[Rīgas rāte]]i, lai tā iesniedz savus priekšlikumus saistībā ar stāvokli priekšpilsētās. Rīgas rātskungs Bulmerings izveidoja priekšpilsētu iedzīvotāju pārstāvju komisiju, kas ieteikusi dibināt priekšpilsētu uguns apdrošināšanas biedrību. Rāte šo atzinumu pie ēmaņun iesniedza attiecīgu ziņojumu [[Vidzemes guberņa]]s pārvaldei. 1803. gadā aptiekārs Šilhorns un grāmatvedis Kollins iesnieguši rātei priekšpilsētu ugunsapdrošināšanas biedrības izveides plānu un lūguši rāti aicināt iedzīvotājus iestāties biedrībā. Rāte tam piekritusi, ievietojusi avīzē sludinājumu un noteikusi pierakstīšanās termiņu, kas vēlāk ticis pagarināts. 1803. gada 23. decembrī notikusi interesentu sapulce, kas ievēlēja biedrības administratorus un priekšsēdētāju (Noienkirhenu). Statūtus vispirms apstiprināja Vidzemes guberņas pārvalde, tad vēlreiz Rīgas rāte. Darbību biedrība uzsāka 1804. gada 6. decembrī. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 8. marts, plkst. 12.04
Otrā Rīgas savstarpējā ugunsapdrošināšanas biedrība - uguns kase Rīgā, Krievijas impērijā, paredzēta tiem namīpašniekiem, kuru nami atradās ārpus pilsētas vaļņiem, priekšpilsētās (no 1559. līdz 1812.gadam Rīgas priekšpilsētas nodegušas 8 reizes), kas savu darbību uzsāka 1804. gada 6. decembrī. Biedrības priekšsēdētāju ievēlēja rāte, bet pārējos locekļus – biedru kopsapulce. Administrācija ievēlēta uz 3 gadiem. Balss tiesības gan bijušas tikai tiem apdrošinātajiem, kuru īpašuma vērtība bijusi ne mazāka par 2000 dālderiem. Iestāšanāsun izstāšanās brīvprātīga, tikai pirms izstāšanās biedrībā bijis jābūt vismaz 3 gadus.
Atsaukdamās uz vairākām sūdzībām, valdība 1797. gadā atsūtīja priekšrakstu Rīgas rātei, lai tā iesniedz savus priekšlikumus saistībā ar stāvokli priekšpilsētās. Rīgas rātskungs Bulmerings izveidoja priekšpilsētu iedzīvotāju pārstāvju komisiju, kas ieteikusi dibināt priekšpilsētu uguns apdrošināšanas biedrību. Rāte šo atzinumu pie ēmaņun iesniedza attiecīgu ziņojumu Vidzemes guberņas pārvaldei. 1803. gadā aptiekārs Šilhorns un grāmatvedis Kollins iesnieguši rātei priekšpilsētu ugunsapdrošināšanas biedrības izveides plānu un lūguši rāti aicināt iedzīvotājus iestāties biedrībā. Rāte tam piekritusi, ievietojusi avīzē sludinājumu un noteikusi pierakstīšanās termiņu, kas vēlāk ticis pagarināts. 1803. gada 23. decembrī notikusi interesentu sapulce, kas ievēlēja biedrības administratorus un priekšsēdētāju (Noienkirhenu). Statūtus vispirms apstiprināja Vidzemes guberņas pārvalde, tad vēlreiz Rīgas rāte. Darbību biedrība uzsāka 1804. gada 6. decembrī.
