Atšķirības starp "Rāte" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rāte''' (vāc. ''Rat'' - "padome") - | + | '''Rāte''' (no vāc. ''Rat'' - "padome"; kr. ''ратужа'') - atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' Pilsētas pašpārvaldes augstākā institūcija viduslaikos. Sastāvēja no 6-10 locekļiem, par kuriem varēja ievēlēt tikai [[Birģeri|birģeru]] pārstāvjus. Rāti vadīja [[birģermeistars]] jeb pilsētas galva. [[Pilsētas tiesības]] noteica pilsētas pašpārvaldes sastāvu un tiesības. [[Livonija|Livonijā]] Rīgas un citu Kurzemes pilsētu rātes veidoja no 9, vēlāk 11 personas no tirgotāju ģildes. Rātes sastāvā bija birģermeistars, [[pilsētas fogts]] un rātskungi, kas ieņēma dažādus pilsētas pārvaldes amatus. Bez tam tika algots cilvēks ar augstāko juridisko izglītību pilsētas sekretāra amatā. Vakantās rātskungu vietas tika aizpildītas kooptācijas ceļā. Rātskunga amatā ievēlēja uz visu mūžu. Rāte uz kārtējām sēdēm sanāca divas reizes nedēļā. Piemēram, Liepājas rrešdienās izskatīja civilās un kriminālās lietas, piektdienās konkursu lietas un pilsētas pārvaldes jautājumus. Namniekiem rāte bija pirmā tiesas instance, viņi nedrīkstēja to apiet un pa tiešo vērsties pilskunga vai [[senjora]] tiesā. | ||
| + | * '''2.''' Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā. Pārsūdzības instance pilsētas zemāko tiesu spriedumiem un pirmajā instancē izskatīja svarīgākās krimināllietas un civillietas. | ||
| + | * '''3.''' [[Kārtu tiesa]]s institūcija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] [[Miests|miestos]] un mazpilsētās laikā no 1775. līdz 1864. gadam ([[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] līdz 1889. gadam). | ||
| + | |||
| + | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 107. lpp. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. jūlijs, plkst. 06.37
Rāte (no vāc. Rat - "padome"; kr. ратужа) - atkarībā no konteksta:
- 1. Pilsētas pašpārvaldes augstākā institūcija viduslaikos. Sastāvēja no 6-10 locekļiem, par kuriem varēja ievēlēt tikai birģeru pārstāvjus. Rāti vadīja birģermeistars jeb pilsētas galva. Pilsētas tiesības noteica pilsētas pašpārvaldes sastāvu un tiesības. Livonijā Rīgas un citu Kurzemes pilsētu rātes veidoja no 9, vēlāk 11 personas no tirgotāju ģildes. Rātes sastāvā bija birģermeistars, pilsētas fogts un rātskungi, kas ieņēma dažādus pilsētas pārvaldes amatus. Bez tam tika algots cilvēks ar augstāko juridisko izglītību pilsētas sekretāra amatā. Vakantās rātskungu vietas tika aizpildītas kooptācijas ceļā. Rātskunga amatā ievēlēja uz visu mūžu. Rāte uz kārtējām sēdēm sanāca divas reizes nedēļā. Piemēram, Liepājas rrešdienās izskatīja civilās un kriminālās lietas, piektdienās konkursu lietas un pilsētas pārvaldes jautājumus. Namniekiem rāte bija pirmā tiesas instance, viņi nedrīkstēja to apiet un pa tiešo vērsties pilskunga vai senjora tiesā.
- 2. Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā. Pārsūdzības instance pilsētas zemāko tiesu spriedumiem un pirmajā instancē izskatīja svarīgākās krimināllietas un civillietas.
- 3. Kārtu tiesas institūcija Krievijas impērijā miestos un mazpilsētās laikā no 1775. līdz 1864. gadam (Baltijas provincēs līdz 1889. gadam).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 107. lpp.
