Atšķirības starp "Rāte" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rāte''' (no vāc. ''Rat'' - "padome"; | + | '''Rāte''' (no vāc. ''Rat'' - "padome"; lat. ''consilium civitatis'', an. ''seat of local government'', kr. ''ратуша'') - koleģiāla pilsētas pašvaldības instītūcija Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos. Sastāvēja no 6-20 locekļiem, par kuriem varēja ievēlēt tikai [[Birģeri|birģeru]] pārstāvjus. Rāti vadīja [[birģermeistars]] jeb pilsētas galva. [[Pilsētas tiesības]] noteica pilsētas pašpārvaldes sastāvu un tiesības. |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | Skat. arī [[maģistrāts]] | + | Izveidojās XII-XII gs., nostiprinoties pilsētu pašpārvaldei, reprezentēja pilsētu kā politisku [[Komūna|komūnu]] un pildīja pārvaldes, likumdevēja, finanšu un tiesas funkcijas. Kā augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā, pārsūdzības instance pilsētas zemāko tiesu spriedumiem un pirmajā instancē izskatīja svarīgākās krimināllietas un civillietas. Kopš XIV gs. pilsētas rāte sāka ievēlēt [[pilsētas fogts|pilsētas fogtu]]. Līdz ar to rāte kļūva pārsūdzības instanci. Pilsētas rāte saskaņā ar [[Hanza]]s pilsētu statūtiem bija tiesīga pati spriest tiesu un izveidojas kā otrās instances tiesa, kurā varēja pārsūdzēt fogtu spriedumus. Praktiski bija tā, ka fogts savu spriedumu izpildīja tikai tad, kad bija nogaidījis un parliecinājies ka rāte neceļ nekādus iebildumus. Rāte uz kārtējām sēdēm sanāca divas reizes nedēļā. Piemēram, Liepājas rāte trešdienās izskatīja civilās un kriminālās lietas, piektdienās konkursu lietas un pilsētas pārvaldes jautājumus. Namniekiem rāte bija pirmā tiesas instance, viņi nedrīkstēja to apiet un pa tiešo vērsties [[Pilskungs|pilskunga]] vai senjora tiesā. [[Livonija|Livonijā]] Rīgas un citu pilsētu rātes veidoja no 9, vēlāk 11 personas no tirgotāju [[Ģilde|ģildēm]]. Rātes sastāvā bija birģermeistars, [[pilsētas fogts]] un [[rātskungi]], kas ieņēma dažādus pilsētas pārvaldes amatus. Bez tam tika algots cilvēks ar augstāko juridisko izglītību pilsētas sekretāra amatā. Vakantās rātskungu vietas tika aizpildītas kooptācijas ceļā. Rātskunga amatā ievēlēja uz visu mūžu. |
| + | |||
| + | [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] pirmā ''rāte'' izveidota 1699. gada sākumā Maskavā - to veidoja prezidents, 12 [[burgomists|burgomistri]] un tā pastāvēja līdz Galvenā maģistrāta izveidošanai 1720. gadā. No 1775. gada tā bija [[Kārtu tiesa]]s institūcija [[Miests|miestos]] un mazpilsētās līdz 1864. gadam ([[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] līdz 1889. gadam). | ||
| + | |||
| + | Skat. arī [[maģistrāts]], [[pilsētas dome]] | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 107. lpp. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 107., 145. lpp. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 7. novembris, plkst. 09.53
Rāte (no vāc. Rat - "padome"; lat. consilium civitatis, an. seat of local government, kr. ратуша) - koleģiāla pilsētas pašvaldības instītūcija Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos. Sastāvēja no 6-20 locekļiem, par kuriem varēja ievēlēt tikai birģeru pārstāvjus. Rāti vadīja birģermeistars jeb pilsētas galva. Pilsētas tiesības noteica pilsētas pašpārvaldes sastāvu un tiesības.
Izveidojās XII-XII gs., nostiprinoties pilsētu pašpārvaldei, reprezentēja pilsētu kā politisku komūnu un pildīja pārvaldes, likumdevēja, finanšu un tiesas funkcijas. Kā augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā, pārsūdzības instance pilsētas zemāko tiesu spriedumiem un pirmajā instancē izskatīja svarīgākās krimināllietas un civillietas. Kopš XIV gs. pilsētas rāte sāka ievēlēt pilsētas fogtu. Līdz ar to rāte kļūva pārsūdzības instanci. Pilsētas rāte saskaņā ar Hanzas pilsētu statūtiem bija tiesīga pati spriest tiesu un izveidojas kā otrās instances tiesa, kurā varēja pārsūdzēt fogtu spriedumus. Praktiski bija tā, ka fogts savu spriedumu izpildīja tikai tad, kad bija nogaidījis un parliecinājies ka rāte neceļ nekādus iebildumus. Rāte uz kārtējām sēdēm sanāca divas reizes nedēļā. Piemēram, Liepājas rāte trešdienās izskatīja civilās un kriminālās lietas, piektdienās konkursu lietas un pilsētas pārvaldes jautājumus. Namniekiem rāte bija pirmā tiesas instance, viņi nedrīkstēja to apiet un pa tiešo vērsties pilskunga vai senjora tiesā. Livonijā Rīgas un citu pilsētu rātes veidoja no 9, vēlāk 11 personas no tirgotāju ģildēm. Rātes sastāvā bija birģermeistars, pilsētas fogts un rātskungi, kas ieņēma dažādus pilsētas pārvaldes amatus. Bez tam tika algots cilvēks ar augstāko juridisko izglītību pilsētas sekretāra amatā. Vakantās rātskungu vietas tika aizpildītas kooptācijas ceļā. Rātskunga amatā ievēlēja uz visu mūžu.
Maskavas caristē pirmā rāte izveidota 1699. gada sākumā Maskavā - to veidoja prezidents, 12 burgomistri un tā pastāvēja līdz Galvenā maģistrāta izveidošanai 1720. gadā. No 1775. gada tā bija Kārtu tiesas institūcija miestos un mazpilsētās līdz 1864. gadam (Baltijas provincēs līdz 1889. gadam).
Skat. arī maģistrāts, pilsētas dome
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 107., 145. lpp.
