Atšķirības starp "Rīgas kājnieku pulks" versijām
m |
m |
||
| (8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Rigas_kajnieku_pulks_nozime.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Rigas_kajnieku_pulks_nozime.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | Latvijas armijas '''6. Rīgas kājnieku pulks''' - [[Latvijas armija]]s vienība, saformēta 1919. gada 5. augustā Valmierā, pārformējot [[4. Siguldas kājnieku pulks|4. Siguldas kājnieku pulku]]. [[Vidzemes divīzija]]s sastāvā. | + | Latvijas armijas '''6. Rīgas kājnieku pulks''' - [[Latvijas armija]]s vienība, saformēta 1919. gada 5. augustā Valmierā, pārformējot [[4. Siguldas kājnieku pulks|4. Siguldas kājnieku pulku]]. [[Vidzemes divīzija]]s sastāvā. Komandieri: |
| + | * [[kapitans]] O.Mālmanis (28.05.1919.-15.06.1919.) | ||
| + | * [[pulkvedis-leitnants]] P.Šmits (16.06.1919.-12.10.1919.) | ||
| + | * [[pulkvedis]] J.Apinis (12.10.1919.-15.08.1920.) | ||
| + | * pulkvedis J.Priede (08.1920.-03.1925.) | ||
| + | * pulkvedis V.Kārkliņš (03.1925.-12.1929.) | ||
| + | * pulkvedis M.Jeske (01.1930.-12.1930.) | ||
| + | * pulkvedis R.Klinsons (12.1930.-10.1936.) | ||
| + | * pulkvedis R.Ceplītis (10.1936.-02.1937.) | ||
| + | * pulkvedis J.Liepiņš (02.1937.-07.1940.) | ||
| + | |||
| + | 1919. gada 25. augustā pulka daļas sāka pārvietot uz Rīgu, kur tās izvietojās pozīcijās no Rīgas-Jelgavas šosejas līdz Daugavai. 2. rota tika ar tvaikoni "Saratov" pārvesta (13.09.) uz Kurzemi, bet 4. rota nosūtīta (17.09.) uz Tukumu. 8. oktobrī sākās pulka dalība [[Bermontiāde|Bermontiādē]], saduroties ar [[Dzelzsdivīzija]]s un [[Vācu leģions|Vācu leģiona]] daļām. Nespējot pretinieku apturēt, Rīgas kājnieku pulks atkāpās pāri Daugavai un ieņēma pozīcijas no Dzelzs tilta līdz Mazjumpravmuižai. Savukārt pulka 4. rota Tukumā tika pielenkta un 10.10. padevās gūstā. 19. oktobrī pulks tika pārvietots rezervē, Vidzemes kazarmās. 1. novembrī devās uz Bolderāju, kur sākās Latgales divīzijas uzbrukums. 3.11. pulks iesaistījās uzbrukumā, virzoties caur Anniņmuižu un Šampēteri Tirņakalna virzienā, kuru ieņēma 11.11. Ieņēma Olaini (13.11.), sasniedza Iecavas upi (16.11.), kur pulka tālākvirzīšanās tika apturēta. 21.11. sākās uzbrukums visā frontē, kurā pulks kopā ar [[Daugavpils kājnieku pulks|8. Daugavpils kājnieku pulka]] daļām atbrīvoja Jelgavu un turpināja uzbrukumu Lietuvas virzienā. 26. novembrī pulks šķērsoja robežu, ieņēma Žagari un tās apkaimes miestus. 11. decembrī pulks atradās jau Laižuvas apvidū, tad pārvietojās uz Skodu, līdz 24.12. ieņēma pozīcijas Rucavas-Palangas līnijā. 1920. gada 1. martā pulku sāka pārvest uz Rīgu, no kurienes 12.03. tas devās uz Latgales fronti, kur izvietojās Ludzas-Iztalsnovo-Degteri-Skradeļi līnijā. 13. oktobrī pulks tika pārdislocēts uz Rīgu garnizona dienestam. | ||
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar [[Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulku]] un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 195. strēlnieku pulks. | Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar [[Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulku]] un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 195. strēlnieku pulks. | ||
| + | |||
| + | == 1919.-1920. == | ||
| + | <center><gallery> | ||
| + | Attēls:6 Rīgas kājnieku pulks .jpg|Pārdaugavā pēc bermontiešu padzīšanas. 1919. gada 11. novembris | ||
| + | </gallery></center> | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 261.-262. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 261.-262. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
| + | * Rīgas 6. kājnieku pulks : 6. Rīgas kājnieku pulka vēsture, 1919-1929. - Rīga, 1929. - 250 lpp. | ||
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.) | * Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.) | ||
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.) | * Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.) | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 11. novembris, plkst. 12.43
Latvijas armijas 6. Rīgas kājnieku pulks - Latvijas armijas vienība, saformēta 1919. gada 5. augustā Valmierā, pārformējot 4. Siguldas kājnieku pulku. Vidzemes divīzijas sastāvā. Komandieri:
- kapitans O.Mālmanis (28.05.1919.-15.06.1919.)
- pulkvedis-leitnants P.Šmits (16.06.1919.-12.10.1919.)
- pulkvedis J.Apinis (12.10.1919.-15.08.1920.)
- pulkvedis J.Priede (08.1920.-03.1925.)
- pulkvedis V.Kārkliņš (03.1925.-12.1929.)
- pulkvedis M.Jeske (01.1930.-12.1930.)
- pulkvedis R.Klinsons (12.1930.-10.1936.)
- pulkvedis R.Ceplītis (10.1936.-02.1937.)
- pulkvedis J.Liepiņš (02.1937.-07.1940.)
1919. gada 25. augustā pulka daļas sāka pārvietot uz Rīgu, kur tās izvietojās pozīcijās no Rīgas-Jelgavas šosejas līdz Daugavai. 2. rota tika ar tvaikoni "Saratov" pārvesta (13.09.) uz Kurzemi, bet 4. rota nosūtīta (17.09.) uz Tukumu. 8. oktobrī sākās pulka dalība Bermontiādē, saduroties ar Dzelzsdivīzijas un Vācu leģiona daļām. Nespējot pretinieku apturēt, Rīgas kājnieku pulks atkāpās pāri Daugavai un ieņēma pozīcijas no Dzelzs tilta līdz Mazjumpravmuižai. Savukārt pulka 4. rota Tukumā tika pielenkta un 10.10. padevās gūstā. 19. oktobrī pulks tika pārvietots rezervē, Vidzemes kazarmās. 1. novembrī devās uz Bolderāju, kur sākās Latgales divīzijas uzbrukums. 3.11. pulks iesaistījās uzbrukumā, virzoties caur Anniņmuižu un Šampēteri Tirņakalna virzienā, kuru ieņēma 11.11. Ieņēma Olaini (13.11.), sasniedza Iecavas upi (16.11.), kur pulka tālākvirzīšanās tika apturēta. 21.11. sākās uzbrukums visā frontē, kurā pulks kopā ar 8. Daugavpils kājnieku pulka daļām atbrīvoja Jelgavu un turpināja uzbrukumu Lietuvas virzienā. 26. novembrī pulks šķērsoja robežu, ieņēma Žagari un tās apkaimes miestus. 11. decembrī pulks atradās jau Laižuvas apvidū, tad pārvietojās uz Skodu, līdz 24.12. ieņēma pozīcijas Rucavas-Palangas līnijā. 1920. gada 1. martā pulku sāka pārvest uz Rīgu, no kurienes 12.03. tas devās uz Latgales fronti, kur izvietojās Ludzas-Iztalsnovo-Degteri-Skradeļi līnijā. 13. oktobrī pulks tika pārdislocēts uz Rīgu garnizona dienestam.
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar 3. Jelgavas kājnieku pulku un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 195. strēlnieku pulks.
1919.-1920.
Pārdaugavā pēc bermontiešu padzīšanas. 1919. gada 11. novembris
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 261.-262. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Rīgas 6. kājnieku pulks : 6. Rīgas kājnieku pulka vēsture, 1919-1929. - Rīga, 1929. - 250 lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
