Regālijas
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 2. janvāris, plkst. 08.14, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Regālijas (lat. regalia, no regalis - valdnieka) - zemes kunga tiesību uz rangu sociālajā hierarhijā un tam pienākošos valdījumu simboli (kronis, scepteris, valstsābols u.c.) feodālismā. Arī [Monarhs|Monarha]] valdījumi (tiesības, īpašumi un ienākumi no tiem) Eiropā no XI gs. 1158. gada Ronkaļjas Reihstāga (kura lēmumi bija paredzēti itāļu zemēm) romiešu tiesību ietekmē par regālijām nodēvēja tikai tās karaļa tiesības, kas tam piederēja kā valdniekam, pretstatā tām, ko tas lietoja kā savu domēņu zemes kungs. Pēc Vormsas konkordāta (1122.) par regālijām sāka uzskatīt Baznīcas laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs. otrās puses.
Literatūra
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 337. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 85. lpp.
