Atšķirības starp "Rietumu brīvprātīgo armija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Rietumu brīvprātīgo armija''' (kr. ''Западная добровольческая армия'') jeb '''bermontieši''' - 1919. gada augusta otrā pusē izveidota no bijušajiem [[Landesvērs|landesvēristiem]], bijušajām [[Vācijas impērija]]s armijas vienībām Kurzemē un Zemgalē, kā arī no [[Krievijas impērija]]s [[Pirmais Pasaules karš|1. Pasaules kara]] karagūstekņiem Vācijā. Komandieris kņazs [[Bermonts Pāvels|Pāvels Bermonts-Avalovs]], dalībai [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pret [[lielinieki]]em.  
+
'''Rietumu brīvprātīgo armija''' (kr. ''Западная добровольческая армия'') - 1919. gada augusta otrā pusē izveidota no bijušajiem [[Landesvērs|landesvēristiem]], bijušajām [[Vācijas impērija]]s armijas vienībām Kurzemē un Zemgalē, kā arī no [[Krievijas impērija]]s [[Pirmais Pasaules karš|1. Pasaules kara]] karagūstekņiem Vācijā. Komandieris kņazs [[Bermonts Pāvels|Pāvels Bermonts-Avalovs]], dalībai [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pret [[lielinieki]]em.  
  
 
Kodolu veidoja no Zalcvēdeles karagūstekņu nometnes Vācijā rekrutētajiem brīvprātīgajiem izveidotā t.s. “Atsevišķo grāfa Kellera brīvprātīgo vienība”. Kurzemē tai pievienojās ''[[Virgoliča korpuss]]'', ''[[Vācu leģions]]'', ''[[Dzelzsdivīzija]]'', ''[[Dibiča brīvkorpuss]]'' un ''Plēves grupa'' - pavisam 40 000 karavīru. Armijas izveide noritēja Vācijas armijas virspavēlniecības protekcijā. 21. septembrī fon der Golcs noslēdza līgumu ar Pāvelu Bermontu, saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Latvijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja ''Rietumu brīvprātīgo armijas'' pakļautībā. No Vācijas valdības šī armija saņēma 200 000 000 marku lielu finansiālu atbalstu, bez tam tai pienācās kara materiālu sūtījumi 300 000 000 marku vērtībā. <ref>LCVVA, 6033. f., 1. apr., 31. 1., 52., 53. lpp.</ref> Precīzas uzskaites šajā visai haosa pārņemtajā laikā nebija, taču pēc paša Bermonta vēlāk sniegtajām ziņām viņa rīcībā bija 51-51 000 kareivju, 600 ložmetēju, 100 lielgabalu, 50 mīnmetēju un 120 lidmašīnu.<ref>Awaloff. Im Kämpfe gegen den Bolschewismus. - Hamburg, 1925., S. 219.</ref>  
 
Kodolu veidoja no Zalcvēdeles karagūstekņu nometnes Vācijā rekrutētajiem brīvprātīgajiem izveidotā t.s. “Atsevišķo grāfa Kellera brīvprātīgo vienība”. Kurzemē tai pievienojās ''[[Virgoliča korpuss]]'', ''[[Vācu leģions]]'', ''[[Dzelzsdivīzija]]'', ''[[Dibiča brīvkorpuss]]'' un ''Plēves grupa'' - pavisam 40 000 karavīru. Armijas izveide noritēja Vācijas armijas virspavēlniecības protekcijā. 21. septembrī fon der Golcs noslēdza līgumu ar Pāvelu Bermontu, saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Latvijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja ''Rietumu brīvprātīgo armijas'' pakļautībā. No Vācijas valdības šī armija saņēma 200 000 000 marku lielu finansiālu atbalstu, bez tam tai pienācās kara materiālu sūtījumi 300 000 000 marku vērtībā. <ref>LCVVA, 6033. f., 1. apr., 31. 1., 52., 53. lpp.</ref> Precīzas uzskaites šajā visai haosa pārņemtajā laikā nebija, taču pēc paša Bermonta vēlāk sniegtajām ziņām viņa rīcībā bija 51-51 000 kareivju, 600 ložmetēju, 100 lielgabalu, 50 mīnmetēju un 120 lidmašīnu.<ref>Awaloff. Im Kämpfe gegen den Bolschewismus. - Hamburg, 1925., S. 219.</ref>  

Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. aprīlis, plkst. 06.54

Rietumu brīvprātīgo armija (kr. Западная добровольческая армия) - 1919. gada augusta otrā pusē izveidota no bijušajiem landesvēristiem, bijušajām Vācijas impērijas armijas vienībām Kurzemē un Zemgalē, kā arī no Krievijas impērijas 1. Pasaules kara karagūstekņiem Vācijā. Komandieris kņazs Pāvels Bermonts-Avalovs, dalībai Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem.

Kodolu veidoja no Zalcvēdeles karagūstekņu nometnes Vācijā rekrutētajiem brīvprātīgajiem izveidotā t.s. “Atsevišķo grāfa Kellera brīvprātīgo vienība”. Kurzemē tai pievienojās Virgoliča korpuss, Vācu leģions, Dzelzsdivīzija, Dibiča brīvkorpuss un Plēves grupa - pavisam 40 000 karavīru. Armijas izveide noritēja Vācijas armijas virspavēlniecības protekcijā. 21. septembrī fon der Golcs noslēdza līgumu ar Pāvelu Bermontu, saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Latvijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja Rietumu brīvprātīgo armijas pakļautībā. No Vācijas valdības šī armija saņēma 200 000 000 marku lielu finansiālu atbalstu, bez tam tai pienācās kara materiālu sūtījumi 300 000 000 marku vērtībā. [1] Precīzas uzskaites šajā visai haosa pārņemtajā laikā nebija, taču pēc paša Bermonta vēlāk sniegtajām ziņām viņa rīcībā bija 51-51 000 kareivju, 600 ložmetēju, 100 lielgabalu, 50 mīnmetēju un 120 lidmašīnu.[2]

Rietumkrievijas armija ietilpa:

  • Vācu leģions, 5500 karavīri, 39 lielgabali;
  • Dzelzs divīzija, 5000 karavīri, 20 lielgabali;
  • Krievu nodaļa, 1500 karavīri, 6 lielgabali;

pavisam 12000 kājnieku un 65 lielgabalu.[3]

Skat. arī: Bermontiāde

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 77.-78.lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Atsauces

  1. ↑ LCVVA, 6033. f., 1. apr., 31. 1., 52., 53. lpp.
  2. ↑ Awaloff. Im Kämpfe gegen den Bolschewismus. - Hamburg, 1925., S. 219.
  3. ↑ Pēteris Radziņš. Latvijas atbrīvošanas karš. - Avots, Rīga, 1990.
Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Rietumu_brīvprātīgo_armija&oldid=14750"