Saksijas hercogiste
| |
| pastāv: | 804.-1180. |
| galvaspilsēta: | |
| hercogi: |
|
| |
Saksijas hercogiste (Stammesherzogtum Sachsen, Altsachsen) - hercogiste vācu zemēs ziemeļrietumos, starp Reinas un Elbas lejtecēm, viduslaikos. Izveidota pēc Franku impērijas 772.-804. gadu kara ar sakšiem. Pēc 843. Verdenas līguma iekļauta Austrumfranku karalistē kā viena no t.s. "cilts hercogistēm". 1180. gadā pēc tam, kad imperators Fridrihs I Barbarosa bija apspiedis hercoga Heinriha Lauvas sacelšanos pret troni, tika sadalīta vairākos feodālos valdījumos. Rietumsaksiju pievienoja Ķelnes arhibīskapijai. Heinriha Lauvas pēcnācēji saglabāja tikai valdījumus ap Braunšveigu un Lineburgu (vēlāk Braunšveigas-Lineburgas hercogiste).
Apzīmējums "Saksijas hercgiste" saglabājās ne pārāk lielam valdījumam Elbas vidusdaļā un lejtecē, kuru kā lēni saņēma Anhaltes grāfs Bernhards no Askanu (Askanier) dzimtas. Ap 1272. gadu šī hercogiste tika sadalīta 2 daļās: Saksijā-Vitenbergā un Saksijā-Lauenburgā. Saksija-Vitenberga saskaņā ar Karla IV 1356. gada "Zelta bullu" pārtapa par Saksijas kūrfirstisti. 1423. gadā nonāca Vetīnu dzimtas valdījumā un jaunajos laikos šo teritoriju sāka dēvēt par "Saksiju".
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 53. lpp.
