Atšķirības starp "Seims" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Seims''' (pol. ''Sejm'', liet. ''Seimas'', angl. ''Sejm'', kr. ''Сейм'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Parlaments|parlamenta]] nosaukums [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]], [[Polijas Republika|Polijas Republikā]], [[Lietuvas Republika|Lietuvas Republikā]] un [[Somijas Republika|Somijas Republikā]] pēc [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]]. '''2.''' Augstākā divpalātu ([[Zemju sūtņu palāta]] un [[Karaļa padome]]) [[Kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvju]] sapulce [[Polijas karaliste|Polijas karalistē]], [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] un [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]] viduslaikos un jaunajos laikos. Sākotnēji ''Seimu'' sasauca [[karalis]], taču pēc 1572. gada ''Seims'' sanāca regulāri vismaz reizi 2 gados. Ar [[Radomas konstitūcija|Radomas konstitūciju]] ''Seims'' kļuva par augstāko likumdevēju institūciju, kuru karalim nebija tiesību atlaist, un kura ievēlēja jaunu karali, troņa vakances gadījumā. ''Karaļa padomi'' jeb ''[[Žečpospoļitas Senāts|Senātu]]'' veidoja lielākie Žečpospoļitas [[Magnāts|magnāti]] un augstākie valsts ierēdņi, kuriem vai nu vieta palātā pienācās pēc statusa, vai tos iecēla karalis. ''Zemju sūtņu palātas'' jeb ''Sūtņu palātas'' veidoja ''[[Seimiks|Seimiku]]'' atsūtītie delegāti. | + | '''Seims''' (pol. ''Sejm'', liet. ''Seimas'', angl. ''Sejm'', kr. ''Сейм'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Parlaments|parlamenta]] nosaukums [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]], [[Polijas Republika|Polijas Republikā]], [[Lietuvas Republika|Lietuvas Republikā]] un [[Somijas Republika|Somijas Republikā]] pēc [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]]. '''2.''' Augstākā divpalātu ([[Zemju sūtņu palāta]] un [[Karaļa padome]]) [[Kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvju]] sapulce [[Polijas karaliste|Polijas karalistē]], [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] un [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]] viduslaikos un jaunajos laikos. Sākotnēji ''Seimu'' sasauca [[karalis]], taču pēc 1572. gada ''Seims'' sanāca regulāri vismaz reizi 2 gados. Ar [[Radomas konstitūcija|Radomas konstitūciju]] ''Seims'' kļuva par augstāko likumdevēju institūciju, kuru karalim nebija tiesību atlaist, un kura ievēlēja jaunu karali, troņa vakances gadījumā. ''[[Karaļa padome|Karaļa padomi]]'' jeb ''[[Žečpospoļitas Senāts|Senātu]]'' veidoja lielākie Žečpospoļitas [[Magnāts|magnāti]] un augstākie valsts ierēdņi, kuriem vai nu vieta palātā pienācās pēc statusa, vai tos iecēla karalis. ''Zemju sūtņu palātas'' jeb ''Sūtņu palātas'' veidoja ''[[Seimiks|Seimiku]]'' atsūtītie delegāti. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 8. februāris, plkst. 09.23
Seims (pol. Sejm, liet. Seimas, angl. Sejm, kr. Сейм) - atkarībā no konteksta: 1. parlamenta nosaukums Polijas Tautas Republikā, Polijas Republikā, Lietuvas Republikā un Somijas Republikā pēc 2. Pasaules kara. 2. Augstākā divpalātu (Zemju sūtņu palāta un Karaļa padome) kārtu pārstāvju sapulce Polijas karalistē, Lietuvas lielkņazistē un Žečpospoļitā viduslaikos un jaunajos laikos. Sākotnēji Seimu sasauca karalis, taču pēc 1572. gada Seims sanāca regulāri vismaz reizi 2 gados. Ar Radomas konstitūciju Seims kļuva par augstāko likumdevēju institūciju, kuru karalim nebija tiesību atlaist, un kura ievēlēja jaunu karali, troņa vakances gadījumā. Karaļa padomi jeb Senātu veidoja lielākie Žečpospoļitas magnāti un augstākie valsts ierēdņi, kuriem vai nu vieta palātā pienācās pēc statusa, vai tos iecēla karalis. Zemju sūtņu palātas jeb Sūtņu palātas veidoja Seimiku atsūtītie delegāti.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 79. lpp.
