Atšķirības starp "Seims" versijām
m (→Nosaukums citās valodās:) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Seims''' (pol. ''Sejm'', liet. ''Seimas'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Parlaments|parlamenta]] nosaukums [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]], [[Polijas Republika|Polijas Republikā]], [[Lietuvas Republika|Lietuvas Republikā]] un [[Somijas Republika|Somijas Republikā]] pēc [[Otrais | + | '''Seims''' (pol. ''Sejm'', liet. ''Seimas'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Parlaments|parlamenta]] nosaukums [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]], [[Polijas Republika|Polijas Republikā]], [[Lietuvas Republika|Lietuvas Republikā]] un [[Somijas Republika|Somijas Republikā]] pēc [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]]. '''2.''' Augstākā divpalātu ([[Zemju sūtņu palāta]] un [[Karaļa padome]]) [[Kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvju]] sapulce [[Polijas karaliste|Polijas karalistē]], [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] un [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]] viduslaikos un jaunajos laikos. Sākotnēji ''Seimu'' sasauca [[karalis]], taču pēc 1572. gada ''Seims'' sanāca regulāri vismaz reizi 2 gados. Pakāpeniski ''Seims'' kļuva par augstāko likumdevēju institūciju, kuru karalim nebija tiesību atlaist, un kura ievēlēja jaunu karali, troņa vakances gadījumā. ''Karaļa padomi'' jeb ''[[Senāts|Senātu]]'' veidoja lielākie Žečpospoļitas [[Magnāts|magnāti]] un augstākie valsts ierēdņi, kuriem vai nu vieta palātā pienācās pēc statusa, vai tos iecēla karalis. ''Zemju sūtņu palātas'' jeb ''Sūtņu palātas'' veidoja ''[[Seimiks|Seimiku]]'' atsūtītie delegāti. |
==== Nosaukums citās valodās: ==== | ==== Nosaukums citās valodās: ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. decembris, plkst. 15.38
Seims (pol. Sejm, liet. Seimas) - atkarībā no konteksta: 1. parlamenta nosaukums Polijas Tautas Republikā, Polijas Republikā, Lietuvas Republikā un Somijas Republikā pēc 2. Pasaules kara. 2. Augstākā divpalātu (Zemju sūtņu palāta un Karaļa padome) kārtu pārstāvju sapulce Polijas karalistē, Lietuvas lielkņazistē un Žečpospoļitā viduslaikos un jaunajos laikos. Sākotnēji Seimu sasauca karalis, taču pēc 1572. gada Seims sanāca regulāri vismaz reizi 2 gados. Pakāpeniski Seims kļuva par augstāko likumdevēju institūciju, kuru karalim nebija tiesību atlaist, un kura ievēlēja jaunu karali, troņa vakances gadījumā. Karaļa padomi jeb Senātu veidoja lielākie Žečpospoļitas magnāti un augstākie valsts ierēdņi, kuriem vai nu vieta palātā pienācās pēc statusa, vai tos iecēla karalis. Zemju sūtņu palātas jeb Sūtņu palātas veidoja Seimiku atsūtītie delegāti.
Nosaukums citās valodās:
- angliski: Sejm
- krieviski: Сейм
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 79. lpp.
