Atšķirības starp "Taleirāna-Perigora, Doroteja de" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
46. rindiņa: 46. rindiņa:
 
'''Doroteja Johanna de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna''' (fr. ''Dorotea de Talleyrand-Périgord, duchesse de Dino-Sagan'', vāc. ''Dorothea Jochanna von Kurland, Herzogin von Dino-Sagan''; 1793.-1862.), dzimusi '''fon Bīrona''' (''von Biron'') -  [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Princis|princese]], Dino hercogiene, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē, pirmā un vienīgā sieviete no Latvijas teritorijas, kas kļuvusi par tik nopietnu spēlētāju starptautiskajā politikā.  
 
'''Doroteja Johanna de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna''' (fr. ''Dorotea de Talleyrand-Périgord, duchesse de Dino-Sagan'', vāc. ''Dorothea Jochanna von Kurland, Herzogin von Dino-Sagan''; 1793.-1862.), dzimusi '''fon Bīrona''' (''von Biron'') -  [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Princis|princese]], Dino hercogiene, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē, pirmā un vienīgā sieviete no Latvijas teritorijas, kas kļuvusi par tik nopietnu spēlētāju starptautiskajā politikā.  
  
−
Dzimusi 1793. gadā Fridrihsfeldes pilī, Prūsijā (politiskās nedrošības dēļ viņas māte hercogiene jau bija pārcēlusies uz laiku dzīvot Prūsijas karaļnama aizgādībā).<ref>Daudzi laikabiedri par īsto tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika, taču avoti liecina, ka 1792. gada decembrī un 1793. gada janvārī Batovskis bija misijā Vācijā un fiziski nevarēja būt tēvs šim bērnam.</ref>Bērnību pavadīja Lēbihavā, Tannenfeldas pilī. 1809. gada 21. aprīlī apprecējās ar [[Grāfs|grāfu]] Edmonu de Taleiranu-Perigoru (''Edmond de Talleyrand-Périgord''), Francijas ārlietu ministra [[Taleirāns-Perigors Šarls Moriss de|Šarla Morisu de Taleirānu-Perigoru]] (''Charles Maurice de Talleyrand-Périgord'') brāļadēlu (laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824). 1815. gadā devās uz Vīni līdzi sava vīra tēvocim Taleirānam, kur kļuva par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās antibonapartiskās koalīcijas veidošanā, [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] intrigās utt. Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā.
+
Dzimusi 1793. gadā Fridrihsfeldes pilī, Prūsijā (politiskās nedrošības dēļ viņas māte [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|hercogiene Doroteja]] jau bija pārcēlusies uz laiku dzīvot Prūsijas karaļnama aizgādībā).<ref>Daudzi laikabiedri par īsto tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika, taču avoti liecina, ka 1792. gada decembrī un 1793. gada janvārī Batovskis bija misijā Vācijā un fiziski nevarēja būt tēvs šim bērnam.</ref> Bērnību pavadīja Lēbihavā, Tannenfeldas pilī, kā arī ciemojoties pie savas krustmātes, Prūsijas princeses Luīzes. Pēc tēva, [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|hercoga Pētera]], nāves Doroteja mantoja [[Dzimtmuiža|dzimtmuižu]] Vartenbergā, kā arī visu, kas nāk tai līdzi, un dzimtmuižu Vācijas Vartenbergā ''cum appertinentiis'' Silēzijā, kļūstot par vienu no nodrošinātākajām jaunajām sievietēm Eiropā. 1809. gada 21. aprīlī apprecējās ar [[Grāfs|grāfu]] Edmonu de Taleiranu-Perigoru (''Edmond de Talleyrand-Périgord''), Francijas ārlietu ministra [[Taleirāns-Perigors Šarls Moriss de|Šarla Morisu de Taleirānu-Perigoru]] (''Charles Maurice de Talleyrand-Périgord'') brāļadēlu (laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824). 1815. gadā devās uz Vīni līdzi sava vīra tēvocim Taleirānam, kur kļuva par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās antibonapartiskās koalīcijas veidošanā, [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] intrigās utt. Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā.
  
 
==  ==
 
==  ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 17. novembris, plkst. 15.07

Doroteja
Dorotea de Talleyrand-Périgord.jpg
dzimusi 21.08.1793. Berlīnē, Fridrihsfeldes pilī
mirusi 19.09.1862. Sagānā, Sagānas pilī
laulība 1809.-1824. Edmonds de Taleirāns-Perigors
Bērni
  • Napoleons Luijs (1811.–1898.)
  • Doroteja (1812.-1814.)
  • Aleksandra (1813.–1894.)
  • Paulīne (1820.-...)
tēvs Pēteris fon Bīrons
māte Anna Doroteja fon Bīrona
brāļi, māsas
  • Vilhelmīne Katrīna Friderike Benigna (1781.-1839.)
  • Marija Luize Paulīne (1782.-1845.)
  • Johanna Katarīna (1783.-1876.)
  • Pēteris (1787.-1790.)
  • Šarlote Friderike (1789.-1791.)
tituli
Dorotea de Sagan von Biron.png

Doroteja Johanna de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna (fr. Dorotea de Talleyrand-Périgord, duchesse de Dino-Sagan, vāc. Dorothea Jochanna von Kurland, Herzogin von Dino-Sagan; 1793.-1862.), dzimusi fon Bīrona (von Biron) - Kurzemes un Zemgales princese, Dino hercogiene, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē, pirmā un vienīgā sieviete no Latvijas teritorijas, kas kļuvusi par tik nopietnu spēlētāju starptautiskajā politikā.

Dzimusi 1793. gadā Fridrihsfeldes pilī, Prūsijā (politiskās nedrošības dēļ viņas māte hercogiene Doroteja jau bija pārcēlusies uz laiku dzīvot Prūsijas karaļnama aizgādībā).[1] Bērnību pavadīja Lēbihavā, Tannenfeldas pilī, kā arī ciemojoties pie savas krustmātes, Prūsijas princeses Luīzes. Pēc tēva, hercoga Pētera, nāves Doroteja mantoja dzimtmuižu Vartenbergā, kā arī visu, kas nāk tai līdzi, un dzimtmuižu Vācijas Vartenbergā cum appertinentiis Silēzijā, kļūstot par vienu no nodrošinātākajām jaunajām sievietēm Eiropā. 1809. gada 21. aprīlī apprecējās ar grāfu Edmonu de Taleiranu-Perigoru (Edmond de Talleyrand-Périgord), Francijas ārlietu ministra Šarla Morisu de Taleirānu-Perigoru (Charles Maurice de Talleyrand-Périgord) brāļadēlu (laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824). 1815. gadā devās uz Vīni līdzi sava vīra tēvocim Taleirānam, kur kļuva par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās antibonapartiskās koalīcijas veidošanā, Vīnes kongresa intrigās utt. Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā.

  • Doroteja Vīnē (1815.). Autors: Gerard François Baron

Literatūra

  • Mišelīna Dipuī. Dino hercogiene : Taleirāna mūza, Kurzemes princese. - Atēna: Rīga, 2006. - 330 lpp. ISBN 998434195X
  • Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. / Kvaskova, V. (sast.). - Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs: Rīga, 1999. ISBN 9984-9184-4-4
  • Emilie von Binzer. Drei Sommer in Löbichau 1819–21. - Stuttgart 1877
  • Philip Ziegler. Die Herzogin von Dino, Talleyrands letzte Vertraute. - München 1965
  • Clemens Brühl. Die Sagan. - Berlin 1941
  • Sabine und Klaus Hofmann. Zwischen Metternich und Talleyrand. Der Musenhof der Herzogin von Kurland im Schloss zu Löbichau. - Museum Burg Posterstein, 2004
  • Christoph August Tiedge. Anna Charlotte Dorothea. Letzte Herzogin von Kurland. - F. A. Brockhaus, Leipzig 1823
  • Philip Ziegler. The Duchess of Dino. - Colins, London, 1962, ISBN 1842125869
  • Gaston Palewski. Le miroir de Talleyrand: lettres inedites a la duchesse de Courlande pendant le Congres de Vienne. - Perrin, 1976, ISBN 226200014X

Resursi internetā par šo tēmu

  • ↑ Daudzi laikabiedri par īsto tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika, taču avoti liecina, ka 1792. gada decembrī un 1793. gada janvārī Batovskis bija misijā Vācijā un fiziski nevarēja būt tēvs šim bērnam.
    • Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Taleirāna-Perigora,_Doroteja_de&oldid=40155"