Atšķirības starp "Taleirāna-Perigora, Doroteja de" versijām

**Doroteja**
dzimusi	21.08.1793. Berlīnē, Fridrihsfeldes pilī
mirusi	19.09.1862. Sagānā, Sagānas pilī
laulība	1809.-1824. Edmonds de Taleirāns-Perigors
Bērni	Luijs Napoleons (12.03.1811.–1898.); Anna Šarlote Doroteja Emīlija (04.1812.-10.05.1814.); Aleksandrs Edmons (15.12.1813.–1894.); Paulīne (1820.-...);
tēvs	Pēteris fon Bīrons
māte	Anna Doroteja fon Bīrona
tituli	Perigoras grāfiene (comtesse de Périgord, 1809.); Dino hercogiene (duchesse de Dino, 1817.); Taleiranas hercogiene (duchesse de Talleyrand, 1838.); Sagānas hercogiene (duchesse de Sagan, 1845.);

Versija, kas saglabāta 2012. gada 17. novembris, plkst. 16.53

Doroteja Johanna de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna (fr. Dorotea de Talleyrand-Périgord, duchesse de Dino-Sagan, vāc. Dorothea Jochanna von Kurland, Herzogin von Dino-Sagan; 1793.-1862.), dzimusi fon Bīrona (von Biron) - Kurzemes un Zemgales princese, Dino hercogiene, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Dzimusi 1793. gadā Fridrihsfeldes pilī, Prūsijā (politiskās nedrošības dēļ viņas māte hercogiene Doroteja jau bija pārcēlusies uz laiku dzīvot Prūsijas karaļnama aizgādībā).^[1] Bērnību pavadīja Lēbihavā, Tannenfeldas pilī, kā arī ciemojoties pie savas krustmātes, Prūsijas princeses Luīzes. Guvusi lielisku izgītību privātskolotāja, bijušā jezuīta Piatolli - pirms tam kņaza Ļubomirska privātskolotājs, karaļa sekretārs - uzraudzībā. Pēc tēva, hercoga Pētera, nāves Doroteja mantoja dzimtmuižu Vartenbergā, kā arī visu, kas nāk tai līdzi, un dzimtmuižu Vācijas Vartenbergā cum appertinentiis Silēzijā, kļūstot par vienu no nodrošinātākajām jaunajām sievietēm Eiropā. 1806. gadā apciemoja Kurzemi. 1809. gada 23. aprīlī Frankfurtē salaulājāsKļūda atsaucē: Closing </ref> missing for <ref> tag 1810. gadā, 17 gadu vecumā kļuva par Francijas imperatores Marijas Luīzes galma dāmu.

1815. gadā devās uz Vīni līdzi sava vīra tēvocim Taleirānam, kur kļuva par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās antibonapartiskās koalīcijas veidošanā, Vīnes kongresa intrigās utt. Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā.

Satura rādītājs

1

Doroteja Vīnē (1815.)

Atsauces un paskaidrojumi

↑ Daudzi laikabiedri par īsto tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika, taču avoti liecina, ka 1792. gada decembrī un 1793. gada janvārī Batovskis bija misijā Vācijā un fiziski nevarēja būt tēvs šim bērnam.

Literatūra par šo tēmu

Mišelīna Dipuī. Dino hercogiene : Taleirāna mūza, Kurzemes princese. - Atēna: Rīga, 2006. - 330 lpp. ISBN 998434195X
Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. / Kvaskova, V. (sast.). - Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs: Rīga, 1999. ISBN 9984-9184-4-4

Emilie von Binzer. Drei Sommer in Löbichau 1819–21. - Stuttgart 1877
Philip Ziegler. Die Herzogin von Dino, Talleyrands letzte Vertraute. - München 1965
Clemens Brühl. Die Sagan. - Berlin 1941
Sabine und Klaus Hofmann. Zwischen Metternich und Talleyrand. Der Musenhof der Herzogin von Kurland im Schloss zu Löbichau. - Museum Burg Posterstein, 2004
Christoph August Tiedge. Anna Charlotte Dorothea. Letzte Herzogin von Kurland. - F. A. Brockhaus, Leipzig 1823

Philip Ziegler. The Duchess of Dino. - Colins, London, 1962, ISBN 1842125869

Gaston Palewski. Le miroir de Talleyrand: lettres inedites a la duchesse de Courlande pendant le Congres de Vienne. - Perrin, 1976, ISBN 226200014X

Resursi internetā par šo tēmu

Lancmanis I. Mūžīgais un efemērais.

[1] Daudzi laikabiedri par īsto tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika, taču avoti liecina, ka 1792. gada decembrī un 1793. gada janvārī Batovskis bija misijā Vācijā un fiziski nevarēja būt tēvs šim bērnam.

[1]

@@ 15. rindiņa: / 15. rindiņa: @@
 | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Bērni'''
 | style="vertical-align: top; text-align: left;" |
-* Napoleons Luijs (1811.–1898.)
+* Luijs Napoleons (12.03.1811.–1898.)
-* Doroteja (1812.-1814.)
+* Anna Šarlote Doroteja Emīlija (04.1812.-10.05.1814.)
-* Aleksandra (1813.–1894.)
+* Aleksandrs Edmons (15.12.1813.–1894.)
 * Paulīne (1820.-...)
 |-
@@ 25. rindiņa: / 25. rindiņa: @@
 | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''māte'''
 | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Anna Doroteja fon Bīrona]]
-|-
-| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''brāļi, māsas'''
-| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
-* Vilhelmīne Katrīna Friderike Benigna (1781.-1839.)
-* Marija Luize Paulīne (1782.-1845.)
-* Johanna Katarīna (1783.-1876.)
-* Pēteris (1787.-1790.)
-* Šarlote Friderike (1789.-1791.)
 |-
 | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''tituli'''
@@ 46. rindiņa: / 38. rindiņa: @@
 '''Doroteja Johanna de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna''' (fr. ''Dorotea de Talleyrand-Périgord, duchesse de Dino-Sagan'', vāc. ''Dorothea Jochanna von Kurland, Herzogin von Dino-Sagan''; 1793.-1862.), dzimusi '''fon Bīrona''' (''von Biron'') -  [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Princis|princese]], Dino hercogiene, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
-Dzimusi 1793. gadā Fridrihsfeldes pilī, Prūsijā (politiskās nedrošības dēļ viņas māte [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|hercogiene Doroteja]] jau bija pārcēlusies uz laiku dzīvot Prūsijas karaļnama aizgādībā).<ref>Daudzi laikabiedri par īsto tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika, taču avoti liecina, ka 1792. gada decembrī un 1793. gada janvārī Batovskis bija misijā Vācijā un fiziski nevarēja būt tēvs šim bērnam.</ref> Bērnību pavadīja Lēbihavā, Tannenfeldas pilī, kā arī ciemojoties pie savas krustmātes, Prūsijas princeses Luīzes. Guvusi lielisku izgītību privātskolotāja, bijušā [[Jezuīti|jezuīta]] Piatolli - pirms tam kņaza Ļubomirska privātskolotājs, karaļa sekretārs - uzraudzībā. Pēc tēva, [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|hercoga Pētera]], nāves Doroteja mantoja [[Dzimtmuiža|dzimtmuižu]] Vartenbergā, kā arī visu, kas nāk tai līdzi, un dzimtmuižu Vācijas Vartenbergā ''cum appertinentiis'' Silēzijā, kļūstot par vienu no nodrošinātākajām jaunajām sievietēm Eiropā. 1806. gadā apciemoja Kurzemi. 1809. gada 21. aprīlī apprecējās ar [[Grāfs|grāfu]] Edmonu de Taleiranu-Perigoru (''Edmond de Talleyrand-Périgord''), Francijas ārlietu ministra [[Taleirāns-Perigors Šarls Moriss de|Šarla Morisu de Taleirānu-Perigoru]] (''Charles Maurice de Talleyrand-Périgord'') brāļadēlu (laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824). 1815. gadā devās uz Vīni līdzi sava vīra tēvocim Taleirānam, kur kļuva par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās antibonapartiskās koalīcijas veidošanā, [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] intrigās utt. Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā.
+Dzimusi 1793. gadā Fridrihsfeldes pilī, Prūsijā (politiskās nedrošības dēļ viņas māte [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|hercogiene Doroteja]] jau bija pārcēlusies uz laiku dzīvot Prūsijas karaļnama aizgādībā).<ref>Daudzi laikabiedri par īsto tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika, taču avoti liecina, ka 1792. gada decembrī un 1793. gada janvārī Batovskis bija misijā Vācijā un fiziski nevarēja būt tēvs šim bērnam.</ref> Bērnību pavadīja Lēbihavā, Tannenfeldas pilī, kā arī ciemojoties pie savas krustmātes, Prūsijas princeses Luīzes. Guvusi lielisku izgītību privātskolotāja, bijušā [[Jezuīti|jezuīta]] Piatolli - pirms tam kņaza Ļubomirska privātskolotājs, karaļa sekretārs - uzraudzībā. Pēc tēva, [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|hercoga Pētera]], nāves Doroteja mantoja [[Dzimtmuiža|dzimtmuižu]] Vartenbergā, kā arī visu, kas nāk tai līdzi, un dzimtmuižu Vācijas Vartenbergā ''cum appertinentiis'' Silēzijā, kļūstot par vienu no nodrošinātākajām jaunajām sievietēm Eiropā. 1806. gadā apciemoja Kurzemi. 1809. gada 23. aprīlī Frankfurtē salaulājās<ref>Laulību līgums tika noslēgts 1809. gada 15. aprīlī Lēbihavā. ar Francijas ārlietu ministra [[Taleirāns-Perigors Šarls Moriss de|de Taleirāna]] (''Charles Maurice de Talleyrand-Périgord'') brāļadēlu, ģenerālleitnantu, Edmonas [[Grāfs|grāfu]] Aleksandru de Taleiranu-Perigoru (''de Talleyrand-Périgord'').<ref>Laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824.</ref> 1810. gadā, 17 gadu vecumā kļuva par Francijas imperatores Marijas Luīzes galma dāmu.
+. gadā devās uz Vīni līdzi sava vīra tēvocim Taleirānam, kur kļuva par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās antibonapartiskās koalīcijas veidošanā, [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] intrigās utt. Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā.
 ==  ==
@@ 53. rindiņa: / 47. rindiņa: @@
 </gallery></center>
-== Literatūra ==
+==== Atsauces un paskaidrojumi ====
+{{atsauces}}
+==== Literatūra par šo tēmu ====
 * Mišelīna Dipuī. Dino hercogiene : Taleirāna mūza, Kurzemes princese. - Atēna: Rīga, 2006. - 330 lpp. ISBN 998434195X
@@ 68. rindiņa: / 66. rindiņa: @@
 * Gaston Palewski. Le miroir de Talleyrand: lettres inedites a la duchesse de Courlande pendant le Congres de Vienne. - Perrin, 1976, ISBN 226200014X
-== Resursi internetā par šo tēmu ==
+==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 * [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=166&Itemid=62 Lancmanis I. Mūžīgais un efemērais.]


dzimusi	21.08.1793. Berlīnē, Fridrihsfeldes pilī
mirusi	19.09.1862. Sagānā, Sagānas pilī
laulība	1809.-1824. Edmonds de Taleirāns-Perigors
Bērni	Luijs Napoleons (12.03.1811.–1898.) Anna Šarlote Doroteja Emīlija (04.1812.-10.05.1814.) Aleksandrs Edmons (15.12.1813.–1894.) Paulīne (1820.-...)
tēvs	Pēteris fon Bīrons
māte	Anna Doroteja fon Bīrona
tituli	Perigoras grāfiene (comtesse de Périgord, 1809.) Dino hercogiene (duchesse de Dino, 1817.) Taleiranas hercogiene (duchesse de Talleyrand, 1838.) Sagānas hercogiene (duchesse de Sagan, 1845.)

Atšķirības starp "Taleirāna-Perigora, Doroteja de" versijām

Versija, kas saglabāta 2012. gada 17. novembris, plkst. 16.53

Satura rādītājs

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt