Atšķirības starp "Vēsture" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. marts, plkst. 21.50

Vēsture (sengr. Ιστορία, lat. historia) - zinātne, kas pēta sabiedrības darbību, struktūras, pasaules skatījumu, mentalitāti utt. pagātni.

Vēstures palīgdisciplīnas: antropoloģija, arheogrāfija, arheoloģija, arhīvistika, arhontoloģija, bonistika, ģenealoģija, heraldika, diplomātika, metroloģija, avotu pētniecība, novadpētniecība, medievistika, numismātika, paleogrāfija, papiroloģija, sfragistika, eortoloģija, epigrāfika, etnogrāfija, hronoloģija, veksiloloģija.

Literatūra

• Vipers R. Vēstures lielās problēmas. - Zvaigzne, Rīga, 1990.
• Atmiņa un vēsture no antropoloģijas līdz psiholoģijai. / rakstu krājums, sast. Ķīlis R. - N.I.M.S., Rīga, 1998.

• Алексушин Г.В. История как наука. — Издательство Самарского педагогического университета, Самара, 2002
• Пивовар Е.И. Теоретические проблемы исторических исследований. - Москва, 1998-2002
• Розов Н. С. Философия и теория истории. - Логос, Москва, 2002
• Тойнби А. Постижение истории. - Прогресс, Москва, 1990

Resursi internetā par šo tēmu

• Хаттон П.Х. История как искусство памяти. - Издательство «Владимир Даль», Санкт-Петербург, 2004
• Блок М. Апология истории или ремесло историка. - Наука, Москва, 1986
• Гринин Л.Е., Коротаев А.В., Малков С.Ю. История и математика: Проблемы периодизации исторических макропроцессов. - КомКнига, Москва, 2006
• Коротаев А.В., Малков А.С., Халтурина Д.А. Законы истории. Математическое моделирование развития Мир-Системы. Демография, экономика, культура. - УРСС, Москва, 2007