Špehts Maksis

Maksis Volfgangs Špehts (Max Wolfgang Specht, 1898-1980) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, apakšvirsnieks, LKO kavalieris.

Dzimis 1898. gada 8. novembrī Limbažos, Karla Špehta ģimenē.

1918. gada 29. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā), Triecienrotā. Piedalījies Inčukalna kaujā, Kurzemes aizstāvēšanas kaujās, Kuremes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, kaprālis.

1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1553) par to, ka 1920. gada 20. janvārī pie Ritčinas sādžas eskadrona priekšgalā vajāja bēgošos sarkanarmiešus, saņemot gūstā 70 ienaidniekus, 2 ložmetējus un 11 vezumus ar munīciju. Atvaļināts 1921. gada 21. februārī.

Studējis LU Medicīnas fakultātē, pēc tam Hamburgas universitātē. Pēc tās absolvēšanas nav atgriezies dzimtenē, bet palicis emigrācijā. Miris 1980. gada 26. maijā Hamburgā (Hamburg).

Literatūra par šo tēmu

• Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 507. lpp.