1949. gada 25. marta deportācija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

1949. gada 25. marta deportācija Latvijas PSR - vairāk nekā 42 000 okupētās Latvijas (uz doto brīdi LPSR) civiliedzīvotāju kā "sabiedriski bīstami elementu" un "tiesājamo personu ģimenes locekļu" arests[1] 1949. gada 25. martā, un izvešana uz nometinājumu uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, kolhozos, padomju saimniecībās.

1949. gada 29. janvārī PSRS Ministru padome pieņēma lēmumu ”Par kulaku un viņu ģimeņu, nelegālā stāvoklī esošo bandītu un nacionālistu ģimeņu, bruņotās sadursmēs nošauto un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina naidīgu darbību, un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas”. Deportācijai piešķīra kodētu nosaukumu „Прибой” („Paisums”). Izpildi uzdeva PSRS Valsts drošības ministrijas (VDM) Iekšējam karaspēkam, un republiku iekšlietu un drošības iestādēm (milicijai, iznīcinātāju bataljoniem, jaunās varas atbalstītājiem aktīvistiem). Kopā no Latvijas PSR 1949. gada 25. martā izvestas 13 504 ģimenes ar 42 322 cilvēkiem (pieskaitot nometinātos pēc soda izciešanas – 44 271), no tām: 40 176 (95,4%) latvieši, 790 (1,9%) krievi, 590 (1,4%) poļi, 252 (0,6%) baltkrievi, 140 (0,3%) lietuvieši, 92 (0,2%) igauņi. Praktiski visos gadījumos iedzīvotāji tika aizturēti un pēc tam izsūtīti administratīvā kārtā pēc iepriekš sagatavotiem sarakstiem.

Skat. arī: 1941. gada 14. jūnija deportācija

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Represētie pēc apsūdzības iedalāmi 2 daļās: arestētie, kas izvesti izmeklēšanai un tiesāšanai "labošanas darbu kolonijās" un "sociāli bīstamie elementi un to ģimeņu locekļi", kurus izsūtīja uz mūža nometinājumu uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, kolhozos, padomju saimniecībās.

  • dzelzceļa vagoni ar deportējamajiem

  • dzelzceļa vagoni ar deportējamajiem

  • dzelzceļa vagoni ar deportējamajiem

  • miteklis, kādos izmitināja izsūtīto ģimenes

  • miteklis, kādos izmitināja izsūtīto ģimenes

  • deportētie bērni


Skat. arī: 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijas PSR

Literatūra par šo tēmu

  • Riekstiņš J. Masveida deportācijas Latvijā. // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis – 2008., 62. sēj., Nr. 5, 57.–75. lpp.
  • Riekstiņš J. Par kādu svarīgu amnestiju. // Latvijas Avīze, 2005. gada 26. septembris
  • Šķiņķe I. Vagoni, ešeloni - ceļš nezināmajā. // Latvijas Avīze, 2005. gada 13. jūnijs
  • Riekstiņš Jānis. Lauksaimniecības kolektivizācija un "kulaku" deportācija Latvijā. 1949. gads. // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 59.-68. lpp.
  • Aija Kalnciema, Iveta Šķiņķe. 1949. gada 25. marta deportācijas skaitliskais raksturojums. // Latvijas arhīvi. 2010. Nr.2. 158.-196. lpp. ISSN 1407-2270
  • Gatis Krūmiņš. Daži jauni fakti par 1949. gada marta deportācijas organizēšanu un kolektivizāciju. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2009. Nr.1., 81.–88. lpp.
  • Сталинские депортации 1928-1953. / ред. академика А.Н.Яковлев, cост. Н.Л.Поболь, П.М.Полян, Серия: Россия. XX век. Документы - Материк: Москва, 2005, 904 с.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=1949._gada_25._marta_deportācija&oldid=72450"