Adolfi Hermanis
Hermanis Adolfi (kr. Герман Вильгельмович Адольфи; 1841.–1924.) - Lībavas (mūsd. Liepāja) pilsētas galva no 1887. līdz 1902. gadam un no 1903. gada līdz 1910.(?) gadam.
Goldingenas pilsētas galvas Armīna Adolfi dvīņubrālis. Absolvējis Tērbatas Universitāti ar tiesību zinātņu kandidāta diplomu. Jurists, karjeru veidojis Kurzemes guberņas tiesu sistēmā. 1879. gada 22. jūnijā ievēlēts par Hazenpotas pilsētas galvu. 1887. gadā ievēlēts par Lībavas pilsētas galvu, kur sabija 15 gadus, pārdzīvodams četru domes un valdes sastāvu maiņas. Viņa laiks sakrita ar ļoti strauju Lībavas saimniecisko un sabiedrisko izaugsmi: uzceltas ap 400 kapitālu ēku, izstrādāti pirmie pilsētas Būvnoteikumi, padziļināta un modernizēta osta, ierīkots ielu apgaismojums un izbūvēts vietējais gāzes vadu tīkls, ierīkota kanalizācijas sistēma, Krievijas impērijā pirmais elektriskais tramvajs (darbu uzsāka 1899. gada 7. septembrī), nobruģētas visas ielas, kas veda uz ostu, uzbūvētas mūra kazarmas, ievērojami modernizēts ugunsdzēsēju depo, pārbūvēts rātsnams, pilsētas skola un slimnīca, ierīkots Lībavas-Hazenpotas šaursliežu (1000 mm) dzelzceļš, kas tika nodots ekspluatācijā 1899. gada 4. aprīlī, izbūvētas modernas peldvietas pilsētas pludmalē.
1902. gada vasarā amatu zaudējušajam pilsētas galvam nācās sniegt paskaidrojumus gan jaunās domes Revīzijas komisijai, gan Kurzemes guberņas pilsētu lietu pārvaldei, un visbeidzot arī Senāta krimināllietu komisijai par apsūdzībām 28 punktos. Nopietnākā bija pasūdzība par 18 700 rubļu aizdošanu no pilsētas kases Hazenpotas dzelzceļam; 1896. gada municipalitātei ļoti neizdevīgais līgums ar Nirnbergas Kontinentālo sabiedrību par tramvaja līnijām un elektrostaciju; vienošanās un diskrēcijas (kukuļa) pieņemšana no Kazdangas barona Karla fon Manteifela, baroniem fon Osten-Sakena un fon Burholca un Hazenpotas pilsētas galvas Vilhelma Grota; fiktīvi ieraksti par pilsētas obligāciju un aizņēmumu dzēšanu par 1895. un 1897. gadu; rīkošanās ar komūnas līdzekļiem kā ar savu naudas maku: vairākās kredītiestādēs bez domes piekrišanas bija apķīlāti pilsētas vērtspapīri; gandrīz visi vairāku gadu kases orderi bija vienpersoniski parakstīti; vairāki ieraksti kases grāmatā bija fiktīvi, jo noslēgti katra gada 31. decembrī, un kā „nedzīvs” rēķins tas neparādījās gada budžeta atskaitēs. Adolfi lietu Senāts izbeidza 1909. gada jūlijā.
Miris 1924. gadā Aizputē, kur arī apglabāts.
